Izdegšanas saistība ar darba-ģimenes konfliktu militārpersonām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā izdegšana ir saistīta ar darba-ģimenes konfliktiem militārpersonām. Pētijumā piedalījās 105 karavīri, vecumā no 24 līdz 65.gadiem, kas dien Nacionālajos bruņotajos spēkos dažādās militārajās vienībās. Izlases vidējais vecums bija 39,69 gadi. Izlase tika veidota pēc brīvprātības principa mērķa populācijā. Tika veidota viena grupa, atbilstoši pētījuma korelatīvi aprakstošajam dizainam. Respondenti aizpildīja trīs aptaujas: 1. Maslakas izdegšanas aptauja. - Vispārīgā aptauja. (Maslach, Jackson, & Leiter, 1996). Adaptācija latviešu valodā D.Caune, 2004; 2. Izdegšanas klīnisko apakštipu aptauja (Marin, Campayo, 2010). Adaptācija latviešu valodā Ābeltiņa, Raščevska, Stokenberga, 2018; 3. Daudzdimensionālā darba-ģimenes konflikta skala (Carlson, Kacmar, & Williams, 2000). Adaptācija latviešu valodā A.Zāgere 2012. Tika atklāta negatīva saistība starp izsīkumu un vecumu, kā arī darba stāžu, kas liecina, ka izsīmumam ir vairāk pakļauti jaunāki karavīri ar nmazāku darba stāžu. Dienesta pakāpes grupas aprēķinos karavīri uzrāda visaugstākos vidējos rādītājus izdegšanas skalā “profesionālā efektivitāte” un skalā “fanātisks”, kas norāda uz karavīru degsmi apgūt jaunas prasmes un iemaņas, un motivāciju sasniegt karjeras mērķus. Tika atklāta statistiski nozīmīga saistība starp visām darba-ģimenes konflikta apakšskalām un izsīkumu, kā arī cinismu, kas norāda, ka jo augstāki rādītāji būs darba-ģimenes konflikta skalās jo augstāki rādītāji būs izsīkuma un cinisma skalās. Negatīva saistība tika atklāta starp darba-ģimenes uzvedības konfliktu un izdegšanas skalu fanātisks. Kopumā var teikt, ka šī pētījuma rezultāti atklāj statistiski nozīmīgas saistības starp izdegšanu un darba-ģimenes konfliktu militārpersonām. Atslēgas vārdi: izdegšana, darba-ģimenes konflikts, karavīri.

The purpose of the research was to ascertain how burnout is related with work-family conflicts for military personnel. The research involved 105 troops at the age of 24 to 65 years who serve in different units in the National armed forces. The average age of the sample was 39,69. The sample was created on a voluntary basis in the target population. One group was created according to the correlative descriptive design of the study. Participants filled three questionnaires: To answer the research questions two methodologies were chosen: 1.Maslach’s Burn-out Inventory – General survey (Maslach, Jackson, & Leiter,1996). D.Caune’s Latvian version of the scale, 2004; 2.Burnout Clinical Subtype Questionnaire (Marin, Campayo, 2010). Latvian version Ābeltiņa, M. Raščevska, I. Stokenberga, 2018; 3.Multidimensional Measure of Work-Family Conflict (Carlson, Kacmar, & Williams, 2000). Latvian version A.Zāgere, 2012. A negative correlation was found between exhaustion and age and duration of service, suggesting that younger troops with a lower length of service are more exposed to exhaustion. In the calculation of the service groups troops showed the highest average scores on the 'professional efficiency' scale and the 'frenetic' scale, which indicates the enthusiasm of troops to acquire new skills and abilities and motivation to achieve career goals. A statistically significant relationship was found between all work-family conflict subscales and exhaustion, as well as cynicism, which indicates that the higher the scores on work-family conflict, the higher the scores will be on the scales of exhaustion and cynicism. A negative correlation was found between work-family behavior conflict and burnout scale frenetic. In conclusion, the results of this study reveal significant correlations between burnout and work-family conflict for military personnel. Key words: burn-out, work-family conflict, troops.