Darba stresa un stresa pārvarēšanas stratēgiju atškiribas karavīriem un instruktoriem profesionālajā dienestā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp karavīru un instruktoru darba stresu un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Bakalaura darba teorētiskās daļas ietvaros tiek apkopoti pētījumi un zinātniski raksti par darba stresu un tā pārvarēšanas stratēģijām. Empīriskā pētījuma ietvaros tika aptaujāti 60 respondenti, no kuriem 30 bija Latvijas armijas karavīri un 30 Latvijas armijas instruktori. Pētījuma dalībnieki divas aptaujas – “Darba stresa aptauju” ”, kas vērtē stresa pakāpi un faktorus, kuri izraisa stresu darbā, to intensitāti un biežumu. Aptauju izveidoja Spilbergers ar kolēģiem, pamatojoties uz Lazarusa darba stresa modeli (Job Stress Survey, DSN, Spielberger, 1991; adaptāciju latviešu valodā veica Maslova, 2006; aptaujas atslēgas izstrāde Latvijas izlasei veica Alferenkova, 2007. Otra aptauja - „Stresa pārvarēšanas stratēģisko pieeju aptauja (Strategic Approach to Coping Scale; SACS, S.E.Hobfols, K.Dunahu, Dž.Moniera, 1998, adaptācija V.Perepjolkina, J.Politere, 2004). Darba stresa aptaujā abās daļās – darba stresoru smaguma novērtējumā un darba stresā - tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām. Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptaujas rezultātos statistiski nozīmīgas atšķirības pastāvēja piecās no deviņām skalām: pašpārliecināta, uzstājīga rīcība, izvairīšanās, piesardzīga rīcība, instinktīvarīcība un agresīva rīcība. Pārējas četrās skalās: sociāla atbalsta meklēšana, sociāla apvienošanās, antisociāla rīcība un netiešus aplinkus rīcība netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības. Karavīriem stresu galvenokārt rada vāji motivēti kolēģi un nepietiekamais darbinieku skaits, savukārt instruktoriem stresu rada tūlītēja lēmumu pieņemšana un paaugstinātas grūtības uzdevumi. Katra no grupām citādāk izmanto stresa pārvarēšanas stratēģijas – karavīriem raksturīga izvairīšanās, piesardzība, agresivitāte un aplinkus stresa pārvarēšanas stratēģijas. Instruktori biežāk izmanto pašpārliecinātību, uzstājību un instinktu stresa pārvarēšanas stratēģijām. Atšķirība starp dažādo stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanu var pamatot ar to, ka instruktori armijā ir daudz ilgāk nekā karavīri, tāpēc viņiem biežāk ir bijis jāsaskaras ar stresa situācijām.

The aim of the Bachelor's Thesis is to find out whether there are statistically significant differences between the work stress and stress management strategies of soldiers and instructors. Within the framework of the theoretical part of the Bachelor's thesis research and scientific articles on work stress and strategies for overcoming it are summarized. Within the empirical study, 60 respondents were surveyed, of which 30 were Latvian Army soldiers and 30 Latvian Army instructors. The participants of the study have two surveys - “Work Stress Survey”, which evaluates the degree of stress and factors that cause stress at work, their intensity and frequency. The survey was created by Spilberger with colleagues based on the Lazarus work stress model (Job Stress Survey, DSN, Spielberger, 1991; adaptation by Maslova, 2006; Alferenkova conducted the survey key for the Latvian sample, 2007. The second survey - “Strategic approach to stress management (Strategic Approach to Coping Scale; SACS, SEHobph, K.Dunahu, J.Moniera, 1998, adaptation V.Perepjolkina, J.Politere, 2004). There are statistically significant differences between the two groups in the work stress survey in both parts – „Work Stress Survey” and „Strategic approach to stress management”. In the results there are five statistically significant differences between the nine scales for the stress strategy survey: self-assured, insistent action, avoidance, cautious action, instinctive action and aggressive action. There were no other statistically significant differences between the four scales: social support search, social unification, antisocial action, and indirect. For soldiers, stress is mainly caused by weakly motivated colleagues and insufficient staff, while instructors are stressed by immediate decision-making and tasks of increased difficulty. Each group uses different strategies to deal with stress - soldiers are characterized by evasion, precaution, aggressiveness, and by-passing stress management strategies. Instructors are more likely to use self-confidence and insistence strategies to overcome stress. The difference between using different stress management strategies can be based on the fact that the instructors in the army are much longer than the soldiers, so they have been more likely to face stress situations.