Vecāku stress, emociju regulācija un ekspresīvā rakstīšana kā intervences iespēja vecākiem, kam ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem (AST)

Abstract

Audzinot bērnus ar autiska spektra traucējumiem (AST), vecāki regulāri saskaras ar izaicinājumiem, kas pakļauj tos lielākam dažādu psihisku grūtību attīstības riskam, kā arī ar ierobežotām iespējām saņemt terapeitisku atbalstu. Vecāku stress ir pierādīti augstāks vecāku bērniem ar AST izlasē kā populācijā kopumā (Hayes&Watson, 2013), emociju regulācijas grūtības ir maz pētīts mainīgais šajā izlasē, bet potenciāli nozīmīgs vecāku stresu mediējošs faktors (Deater-Deckard, Li, & Bell, 2015). Maģistra darba ietvaros tika pētīta vecāku stresa un emociju regulācijas grūtību savstarpējā saistība, kā arī šo rādītāju saistība ar citiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem 44 vecākiem (39 mātes; 5 tēvi), kam ir bērni ar AST. Apakšizlasē (6 mātes bērniem ar AST intervences grupā un kontrolgrupā) tika noteiktas vecāku stresa un emocijas regulācijas grūtību izmaiņas virtuāli pastarpinātā ekspresīvās rakstīšanas intervencē (necenzēts dziļāko izūtu un domu pieraksts 4 dienas pēc kārtas pa 15 minūtēm dienā) (Pennebaker & Smith, 2016). Papildus tika veikta rakstītā materiāla kvalitatīva analīze emociju regulācijas un vecāku stresa specifikas izpētei šajā grupā. Pētījuma rezultāti atspoguļo statistiski nozīmīgu saistību starp kopējiem emociju regulācijas grūtību un vecāku stresa rādītājiem lielāko daļo to apakšskalām; statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp vecāku stresu, emociju regulācijas grūtībām un bērna vecumu; saistību starp bērna verbālo spēju ierobežojumu un vecāku distresu; saistību starp emociju regulācijas grūtībām un psiholoģisku atbalsta pasākumu saņemšanu. Kvalitatīvā analīzē kā visbiežākā emociju regulācijas grūtību dimensija izdalāma limitēta pieeja emociju regulācijai. Intervences grupā izmaiņas vecāku stresa un emociju regulācijas grūtību radītājos nav statistiski nozīmīgas, nav konstatējamas arī statistiski nozīmīgas atšķirības starp intervences un kontrolgrupas rezultātiem; vienlaikus vērojama specifiska emociju regulācijas grūtību dinamikas tendence gadījumu ietvaros. Iztirzāti ieteikumi ekspresīvās rakstīšanas metodes adaptācijai šajā izlasē. Atslēgas vārdi: autiskā spektra traucējumi, vecāki, mātes, vecāku stress, emociju regulācijas grūtības, ekspresīvā rakstīšana

While raising children with autism spectrum disorder (ASD) parents meet with different kind of struggle which put them in a high risk of developing different kind of psychological problems as well as limited access to therapeutical help. Parenting stress is proved to be higher for parents of children of ASD than in population (Hayes&Watson, 2013), difficulties in emotion regulation has had a little research in this group but still stands as a possibly significant moderating factor for parenting stress (Deater-Deckard, Li, & Bell, 2015). In this master thesis the relation between parenting stress and difficulties in emotion regulation was examined as the relation between these variables and other social-demographical parameters. The participants where 44 parents of children with ASD (39 mothers and 5 fathers). In the sub-sample (6 mothers in experimental group and 6 in control) the differences in results of parenting stress and difficulties in emotion regulation were checked before and after intervention of internet-based expressive writing (uncensored written disclosure for sequent 4 days for 15 min each day) (Pennebaker & Smith, 2016). Additionally, qualitative analysis of the written texts was made to gain deeper understanding of parenting stress and dificulties in emotion regulation specifications in this group. Results display a significcant relation between PS and DER and most of the sub-scales; signifficant negative relation between child's age and PS and DER , relation between child's verbal comunicative impairment and parenting distress, signifficant relation between DER and recieved psihological help. Qualitative analyse showed limited access to emotion regulation strategies as a most often dymension of DER for mothers of children of ASD. Differences between the scores of PS and DER before and after the intervention were not statistically significant, nor signifficant differences between experimental and control group were found; still a specific dynamics of DER in cases are detected. The implications of expressive writing as an intervention method for parents of ASD are discussed. Key words: autism spectrum disorder, parents, mothers, parenting stress, difficulties in emotion regulation, expressive writing