Ārzonu nozīme Eiropas un Baltijas valstu ekonomiskajos procesos

Abstract

Pēdējā desmitgadē valstis ir ilgstoši un nopietni centušās ieviest stingrāku regulējumu un draudējušas ar sankcijām, centienos mazināt nodokļu patvērumu ietekmi. Par galveno problēmu tiek uzskatīta nesamērīgā konfidencialitāte, kuras rezultātā tiek radīti zaudējumi rezidences valstu budžetiem un kas turpina sekmēt nevienlīdzības paaugstināšanos. Papildu, šī nesamērīgā konfidencialitāte rada iespēju legalizēt noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus un finansēt teroristu grupējumus. Ņemot vērā augstāk minētās problēmas un neskaidrību ap ārzonas jēdzienu latviešu valodā, šī diplombarba mērķis ir, noskaidrojot ārzonas jēdziena nozīmi, analizēt ārzonu darbības ietekmi Eiropas un Baltijas mērogā. Autore pētī ko nozīmē ārzonas jēdziens, kā nodokļu patvērumi ir vēsturiski attīstījušies, kādas ir nodokļu patvērumu izmantošanas sekas, kāda ir to ietekme Baltijas valstīs un kā ir attīstījušies nodokļu patvērumu regulēšanas mehānismi.

Over the last decade, governments have been struggling to enforce stricter regulation and have threatened with sanctions in attempt to reduce the impact of tax havens. The main problem is confidentiality tax havens offer, which results in losses to governments’ budgets and which also contributes to continuous rise in inequality. In addition, this disproportionate confidentiality facilitates illegal acitivites such as money laundering and financing terrorist groups. Considering the above-mentioned problems and the uncertainty about the term offshore in Latvian language, the aim of this diploma thesis is to analyze the impact of offshore activities on the European and Baltic scale. The author identifies the meaning of offshore, how tax havens have historically evolved, the consequences of using tax havens, their impact in the Baltic States, and how the mechanisms for regulating tax havens have evolved.