Darbinieku nodokļa sloga samazināšanas iespējas Latvijā

Abstract

Kopš 2018. gada Latvijas nodokļu sistēma bija kritizēta par zemiem budžeta ienākumiem (procentos no IKP), lielu nodokļa slogu uz darba algām un lielu iedzīvotāja ienākumu nevienlīdzības līmeni. 2018. gadā Latvijā notika nodokļu reforma, kuras rezultātā tika nedaudz uzlabotie kritizētu parametru rādītāji, bet, no otras puses, palielinājās ēnu ekonomikas īpatsvars. Šajā pētījumā ir analizētas un novērtētas astoņas nodokļu sistēmas. Pētījumā veiktas simulācijas ļāva definēt konkrētas IIN, VSAOI, UIN un PVN likmes, kuru izmantošana Latvijā, samazinātu darba algas nodokļa slogu un iedzīvotāja ienākumu nevienlīdzības līmeni, bez zaudējumiem budžeta ienākumos un uzņēmumu produktivitātē. Rekomendētas nodokļu sistēmas ir modificētas Čīle un Meksikas nodokļu sistēmas, kuras galvenās īpatnības: liela UIN likme un progresīva IIN likme. IIN likmes darbiniekiem ar zemo algu ir ļoti zemas, bet ātri aug ar ienākumu pieaugumu.

Since 2018, the Latvian tax system was criticized for low budget income (as a percentage of GDP), high tax burden on wages and high levels of inequality of income for the population. In 2018 a tax reform took place in Latvia, which resulted in slightly improved indicators of the criteria above, but on the other hand, the share of the shadow economy increased. Eight tax systems have been analysed and evaluated in this study. The simulations made in the study allowed to define specific rates of PIT, SSC, CIT and VAT, the use of which in Latvia would reduce the wage tax burden and the level of income inequality, without losses in budget income and losses in productivity of enterprises. Recommended tax systems are modified Chilean and Mexican tax systems, whose main features are: high CIT rate and progressive PIT rate. PIT rates for low-wage workers are very low, but are growing fast with income growth.