Ķermeņa tēla uztvere un fizisko aktivitāšu līmenis saistībā ar subjektīvo labklājību

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par subjektīvo labklājību, fizisko aktivitāti un ķermeņa tēla uztveri. Ne mazāk svarīgi bija izprast fiziskās aktivitātes līmeņa un ķermeņa tēla uztveres ietekmi uz subjektīvo labklājību. Kā arī mērķis bija ievākt datus, izmantojot aptaujas, lai noskaidrotu vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp subjektīvo labklājību un ķermeņa tēla uztveri un fiziskās aktivitātes līmeni. Pētījumā piedalījās 148 brīvprātīgie respondenti vecumā no 16 līdz 53. Visiem respondentiem tika veikti subjektīvās labklājības mērījumi izmantojot Apmierinātības ar dzīvi skalu (SWLS) (Diener et al., 2006). Kā arī katram tika veikti fiziskās aktivitātes līmeņa mērījumi, izmantojot Fiziskās aktivitātes līmeņa aptauju (Judzika, 2018.), un ķermeņa tēla uztvere tika mērīta, izmantojot Ķermeņa tēla novērtējuma aptauju (BISS) (Cash, 2002). Pētījuma rezultāti liecina, ka ir vērojama statistiski nozīmīga, pozitīva saistība starp ķermeņa tēla uztveri un apmierinātību ar dzīvi ( r=0,18, p<0,05 ). Pieaugot ķermeņa tēla uztveres rādītājiem, pieaug arī apmierinātība ar dzīvi, un otrādi. Savukārt starp pārējiem mainīgajiem lielumiem nozīmīgas saistības netika atklātas.

The aim of the Bachelor's thesis was to summarize the currently known information about subjective well-being, physical activity and perception of body image. It was no less important to understand the influence of the level of physical activity and the perception of the body image on subjective well-being. The goal was also to collect data using surveys to find out whether there is a connection between subjective well-being and body image perception and level of physical activity. The study included 148 volunteers aged between 16 and 53 years old. All respondents had the measurements of the subjective well-being using The Satisfaction With Life Scale (SWLS) (Diner et al., 2006). As well as, physical activity levels were measured using a Physical Activity Level Survey (Judicia, 2018), and body image perception using the Body Image Assessment Survey (BISS) (Cash, 2002). The results of the study show that there is a statistically significant positive relationship between the perception of the body image and satisfaction with life (r = 0.18, p <0.05). With increasing body image perception rates, life satisfaction increases, and the other way. In contrast, the other variables were not statistically significant. Respectively, the level of physical activity does not affect the subjective well-being and the perception of the body image, and the other way.