Viltus atmiņas, alkohola lietošanas biežuma un uztvertā stresa saistības

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir “Viltus atmiņas, alkohola lietošanas biežuma un uztvertā stresa saistības”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai viltus atmiņas un uztvertais stress būs augstāks tiem indivīdiem, kuri biežāk lieto alkoholu. Pētījumā piedalījās 81 respondents, no kuriem 25 bija vīrieši un 56 bija sievietes. Respondentu vecums bija no 19 gadiem līdz 49 gadiem, vidējais vecums bija 26 gadi. Pētījumā tika izmantota depresijas, trauksmes un stresa skalas (Depression Anxiety Stress Scales, 1995). Latvijā metodi adaptējuši Edmunds Vanags un Malgožata Raščevska, 2015. Kā arī, tika izmantots viltus atmiņu tests (Vaska, Vanags, & Ekmanis, 2018), kurš tika izveidots kursa II vajadzībām, un alkohola lietošanas līmeņa aptauja (Youth risk behaviour survey. Division of adolescent and school health, CDC, 1993). Latvijā metodi modificējusi Elīna Kviese 2011. gadā un Iveta Damroze 2014. gadā. Pētījuma hipotēze - jo augstāks ir alkohola lietošanas biežums, jo augstāks ir viltus atmiņas rādītājs, kā arī ir augstāks uztvertais stress - neapstiprinājās. No pētījuma rezultātiem var secināt, jo vairāk indivīds lieto alkoholu, jo zemāks ir viņa īstermiņa un ilgtermiņa viltus atmiņas rādītājs. Bet jo augstāks ir uztvertais stress, jo augstāka būs īstermiņa atmiņa. Savukārt, alkohola biežuma rādītāji neuzrādīja statistiski nozīmīgas saistības ar uztverto stresu.

The title of this bachelor`s work is “False memories, frequency of alcohol use and perceived stress connections”. The aim of this research was to find out whether the indicator of false memories and perceived stress will be higher for individuals who use acohol more often. In this study were 81 participants, of which 25 were men and 56 were women. The participants were from 19 to 49 years old, the average age was 26 years. In this study were used Depression Anxiety Stress Scales, 1995. In Latvia, the method was adapted by Edmunds Vanags and Malgožata Raščevska, 2015. Also, in the study was used False Memories Test (Vaska, Vanags, & Ekmanis, 2018), which was created for the course work II, and Youth risk behaviour survey. Division of adolescent and school health, CDC, 1993. In Latvia, the method was modified by Elīna Kviese, 2011 and Iveta Damroze, 2014. The hypothesis of the study - the higher the frequency of alcohol use, the higher the indicator of false memories and the higher is perceived stress - did not confirm. From the results of the study it can be concluded that the more an individual uses alcohol, the lower the indicator of his short-term and long-term false memories. But the higher the perceived stress, the higher the short-term memories. Meanwhile, alcohol frequency indicators did not show a statistically significant connection with perceived stress.