Prosociālā uzvedība kā subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs
Автор
Ivanova-Oleksjuka, Tatjana
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Upmane, Anda
Дата
2019Metadata
Показать полную информациюАннотации
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā prosociālā uzvedība ir saistīta ar subjektīvo labklājību un depresiju, kā arī kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvo labklājību un depresiju. Pētījumā tika izvirzītas hipotēzes, ka prosociālā uzvedība ir pozitīvi saistīta ar subjektīvo labklājību un negatīvi saistīta ar depresiju. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi. Pirmais - kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvu labklājību? Otrais - kā prosociālā uzvedība prognozē depresiju? Trešais - vai iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā prognozē subjektīvo labklājību un depresiju? Pētījumā piedalījās 165 respondenti vecumā no 25 līdz 60 gadiem (M=35,68), no kuriem 104 ir sievietes un 61 vīrieši. Prosociālās uzvedības pētīšanai tika izmantota Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure, PTM; Carlo & Randall, 2002). Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985). Depresija tika mērīta ar Beka depresijas aptauju (BDA II) (Beck Depression Inventory; Beck, Steer, & Brown,1996). Iegūtie rezultāti rāda, ka subjektīvā labklājība statistiski nozīmīgi pozitīvi korelē ar anonīmo un altruistisko prosociālo uzvedību, materiālo stāvokli un izglītību. Depresija statistiski nozīmīgi negatīvi korelē ar altruistisko prosociālo uzvedību, materiālo stāvokli un izglītību. Anonīmā un altruistiska prosociālā uzvedība, materiālais stāvoklis un izglītība statistiski nozīmīgi prognozē subjektīvo labklājību. Altruistiskā prosociālā uzvedība, materiālais stāvoklis un izglītība statistiski nozīmīgi prognozē depresiju. Iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā nav subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs. Atslēgas vārdi: prosociālā uzvedība, subjektīvā labklājība, apmierinātība ar dzīvi, depresija. The aim of the research was to determine how prosocial behavior were related to the subjective wellbeing and depression, and also whether prosocial behavior predicts subjective wellbeing and depression. The proposed hypothesis was that prosocial behavior is positively related to the subjective wellbeing and negatively related to depression. The proposed research questions are: firstly, whether prosocial behavior predicts subjective wellbeing, secondly, whether, prosocial behavior predicts the depression, thirdly, whether volunteering predicts subjective wellbeing and depression? 165 respondents aged 25-60 participated in the research (M = 35.68), 104 of whom were women and 61 men. To explore prosocial behavior were used Prosocial Tendencies Measure, (PTM); Carlo & Randall, 2002. Subjective wellbeing were measured by Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985. Depression were measured using Beck Depression Inventory; Beck, Steer, & Brown,1996. The results show that subjective wellbeing statistically significantly positively correlates with anonymous and altruistic prosocial behavior, material wellbeing and education level. Depression statistically significantly negatively correlates with altruistic prosocial behavior, material wellbeing and education level. Anonymous and altruistic prosocial behavior, material wellbeing and education level statistically significantly predict subjective wellbeing. Altruistic prosocial behavior, material wellbeing and education level statistically significantly predict depression. Voluntering is not subjective wellbeing and depression predictor. Key words: prosocial behavior, subjective wellbeing, satisfaction with life, depression