Gramatikas-tulkošanas metodes un komunikatīvās pieejas izmantošana vārdu krājuma apguvei 4. klasē

Abstract

Diplomdarbs ir pētījuma rezultāts, lai noskaidrotu kā dažādas vārda krājuma apguves metodes var palīdzēt skolēniem iemācīties, atcerēties un apgūt jaunus vārdus, izmantojot divas dažādas metodes valodas mācīšanā – gramatikas-tulkošanas metodi un komunikatīvo pieeju. Abas mācību metodes tika izvēlētas, ņemot vērā to kontrastējošās īpašības un popularitāti mūsdienu klasē, izpētot, kā dažādām mācību metodēm var būt atšķirīgi rezultāti vārdu apguvei. Pēc tam tika izvēlēta viena ceturtā klase kas tika sadalīta divās grupās, pirmā grupa tika mācīta izmantojot komunikatīvo pieeju, otrā grupa – gramatikas-tulkošanas metodi. Beigās tika izveidots tests, lai noskaidrotu skolēnu vārdu krājuma līmeni. Pētījuma dati parādija, ka abas metodes palīdzēja skolēniem apgūt jaunus valodas elementus, taču bija skaidra atšķirība, kā šīs zināšanas tika prezentētas. Lai gan gramatikas-tulkošanas nodrošina augstu valodas izpratni, tai trūkts interaktivitātes un nenodrošina dabisku valodas apguvi, atšķirībā no komunikatīvās pieejas.

This paper is the result of research made to find out ways how different vocabulary teaching methods can help students learn, remember and acquire new words, by using two different methods in language teaching – grammar-translation method and communicative approach. The two teaching methods were chosen due to their contrasting nature and popular use in the modern-day classroom to see how different vocabulary teaching methods can have contrasting results for vocabulary acquisition. After that, form 4 was chosen and divided into two groups, the first group was taught using the communicative approach, the second group - grammar-translation method. In the end, a test was carried out to see their level of vocabulary acquisition. The research data showed that both of the methods helped pupils to acquire new language elements but there was a distinct difference how the content of this knowledge was presented. While the grammar-translation method provides a high understanding of the language it lacks interactivity and provides no natural learning of language, unlike the communicative approach.