Socioekoloģiskās sistēmas pieeja pilsētas zaļās infrastruktūras plānošanā: Hunzes upes koridora piemērs Groningenā
Author
Rage, Anna
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Nikodemus, Oļģerts
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Pilsētu var uzskatīt par daudzšķautņainu organismu, kas pastāv pateicoties gan pilsētas ekosistēmas iekšējiem, gan arī ārējiem resursiem, taču pieaugot iedzīvotāju skaitam, noslogojums uz pilsētā pastāvošajām dabas teritorijām un kultūrmantojumu nemitīgi pieaug. Pilsētvide veidošanā tiek izmantoti stingri noteikti pārvaldības instrumenti, kā arī pilsētvides apsaimniekošanā tiek izmantoti tehniski pārvaldības risinājumi. Līdz ar to pilsētas kļūs par neelastīgām un izteikti cilvēku kontrolētām sistēmām, kuras zaudē spēju pielāgoties neprognozētu ārējo faktoru iedarbībai. Arī pilsētas kultūrvēsturiskās sejas zaudēšana atstāj nospiedumu uz vietas identitātes un labklājības jautājumiem. Tā iemesla dēļ šajā pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta pilsētas zaļās infrastruktūras atjaunošanai un integrēšanai apkārtējā ainavā, ņemot vērā sociālos un kultūras mantojuma jautājumus. Papildus šajā darbā tiks pētīti gadījumu piemēri, kas kalpo kā papildus informācijas avots ne tikai teorētisko zināšu papildināšanai, bet arī praktisku piemēru integrēšanai šī pētījuma rezultātos, piedāvājot ieteikumus pilsētvides zaļās infrastruktūras plānošanā. Katra antropogēna iejaukšanās atstāj nospiedumu, kuru nevar tik viegli mainīt vai atgriezt iepriekšējā sistēmas stāvoklī, tāpēc šajā darbā tiks izmantota sociāl - ekoloģiskas sistēmas ilgtspējas (noturības) novērtējums, kurš apskata konkrētas sistēmas problēmas, tās elementus, dinamisko attīstību dažādos mērogos, kā arī pārvaldības un sociālā tikla īpašības. Šis darbs meklēs risinājumus, kā apvienot sociālo un ekoloģisko vērtības vēsturiskajā Hunzes upes teritorijā. Pateicoties socio-ekoloģiskajam novērtējuma ir iespējams izcelt sistēmas stiprās un vājās puses, laicīgi piemērojot pilsētvides pārvaldību attiecīgajiem apstākļiem. City can be seen as multifunction organism, which is able to function due to both internal recourses of the urban ecosystem and is even more dependent on external recourses. Nevertheless rising population numbers and pressure on the nature areas and cultural heritage sites is constantly increasing. Urban management and administration is based on rigid legislation instruments and technical engineering solutions. Consequently cities become rigorous and human-controlled systems that lose the ability to adopt to unpredictable external factors. The loss of city’s cultural and historical face leaves an undesirable mark on place identity and well - being issues. This research focuses on urban green infrastructure restoration and integration in the surrounding landscape, taking into consideration social and cultural heritage issues. Additionally, this work will research various case studies that could serve as an additional source of data not only to complement theoretical background overview but also integrate practical examples into research results by providing recommendations for urban green infrastructure planning. Each anthropogenic intervention leaves a stamp on the landscape that makes it almost impossible to reverse system to the previous system state. For this reason the research is based on social-ecological system sustainability (resilience) assessment which examines the issues of the particular system, its key components, system dynamic in various scales and also governance and social network characteristics. This work will look for solutions how to combine social and ecological values in historical Hunze river area located in the city of Groningen. Considering social-ecological system assessment, it is possible to highlight the strengths and weaknesses of the system and therefore adjusting governance and decision - making accordingly to the relevant circumstances.