Show simple item record

dc.contributor.advisorBērziņš, Māris
dc.contributor.authorKairjaka, Margarita
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
dc.date.accessioned2019-06-30T01:09:41Z
dc.date.available2019-06-30T01:09:41Z
dc.date.issued2019
dc.identifier.other72406
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47535
dc.description.abstractMaģistra darbā pētītas ģentrifikācijas procesa izpausmes Āgenskalna apkaimē Rīgā, analizējot izmaiņas iedzīvotāju sastāvā. Visplašāk ģentrifikācija pētīta lielajās pilsētās un tā ir plaši atspoguļota Rietumvalstu zinātniskajā literatūrā. Salīdzinoši mazāk pētītas Centrālās un Austrumeiropas valstu pilsētas. Pētījuma metodoloģija ietver kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu kombināciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka Rīgā ģentrifikācijas attīstību nevirza gados jaunu, augsti izglītotu profesionāļu ģeogrāfiskā mobilitāte, kas ir raksturīga iezīme Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat daudz mazākā mērā ģentrifikācijā izpaužas dzīves vietas izvēles nosacījumi radošo profesiju pārstāvju, kā arī izglītības un zinātnes darbinieku vidū. Tas norāda, ka radošās sociālās grupas ietekme uz ģentrifikāciju Rīgā ir ievērojami zemāka, nekā globāli novērtēts. Līdzīgi, kā citās post-sociālisma pilsētās, ģentrifikācijas attīstību Rīgā sekmē sociālā mobilitāte, augstākās izglītības prestižs un darba tirgus profesionalizācija. Āgenskalna apkaime ir lielisks piemērs ģentrifikācijas procesu izpētei Rīgā. Apkaimē vērojamas ģentrifikācijas procesu izpausmes, kas atspoguļojas iedzīvotāju sastāvā, nekustamā īpašuma tirgū un kultūras patēriņā.
dc.description.abstractPurpose of the Master’s thesis is to study gentrification patterns in Āgenskalns in Riga, analyzing changes in population composition. The research on gentrification is mainly conducted in large cities and it is widely represented in Western literature. Less research has been done on Central and Eastern European cities. The methodology of this study includes both quantitative and qualitative methods. The findings suggest that, contrary to Western experience, gentrification in Riga is not a migratory process and the creative class, including knowledge workers, are not gentrifiers. Gentrification in Āgenskalns started circa ten years ago. Currently there are various signs of gentrification in Āgenskalns, such as changing population composition, the rise of housing prices and cultural consumption.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectĢeogrāfija
dc.subjectĢentrifikācija
dc.subjectIedzīvotāju sastāvs
dc.subjectRadošās profesijas
dc.subjectApkaime
dc.subjectRīga
dc.titleĢentrifikācijas iezīmes Āgenskalna apkaimē
dc.title.alternativeGentrification patterns in Āgenskalns
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record