Subjektīvās tiesības iebilst pret iepirkuma līgumu, kas noslēgts nepiemērojot likumā noteiktās procedūras

Abstract

Līgumslēgšanas tiesību nelikumīga tieša piešķiršana ir vissmagākais pārkāpums publisko iepirkumu jomā, kura novēršanai paredzēts tiesību aizsardzības līdzeklis – iepirkuma līguma atzīšana par spēkā neesošu. Maģistra darba mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar subjektīvo tiesību konstatēšanu pieteikuma par iepirkuma līgumu iesniegšanai. Darba ietvaros tiek aplūkots iepirkuma līguma pārsūdzēšanas tiesību institūts, analizēti pieteikuma par iepirkuma līgumu procesuālie aspekti, kā arī līguma atzīšanas par spēkā neesošu sekas un zaudējumu atlīdzības iespējas. ES tiesas un Augstākās tiesas nolēmumu izpēte un citu valstu pieredzes aplūkošana autorei ļāvusi izdarīt secinājumus par būtiskākajiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar subjektīvajām tiesībām iebilst pret iepirkuma līgumu, kā arī piedāvāt risinājumus iepirkuma līguma pārsūdzības institūta efektivitātes uzlabošanai.

The remedy of ineffectiveness was introduced to preclude illegal direct award, that is the most serious breach in the field of public procurement. The aim of thesis is to identify problems concerned with recognition of standing to submit application on ineffectiveness of procurement contract. Ineffectiveness application and procedural aspects has been analysed as well as consequences and possible claim for damages has been observed in the thesis. Exploration of CJEU and Supreme court’s rulings and experience from other EU member states has allowed author to draw conclusions on main problem aspects of standing and to offer solutions on improving the effectiveness of this remedy.