Dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjoms.

Abstract

Autore šajā darbā analizē dizainparauga jēdzienu un izpratni, dizainparauga reģistrēšanu un tā tiesiskās aizsardzības apjoma vērtējumu, lai palielinātu sabiedrības informētību par dizainparauga kā intelektuālā īpašuma aizsardzības nepieciešamību. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjomu un tā problemātiku. Šajā darbā tiek atspoguļota dizainparauga izpratne un kā dizainparaugs tiek definēts Latvijai saistošajos tiesību aktos, kuri regulē dizainparaugu tiesisko aizsardzību. Pētījumā tiek skaidrota dizainparauga jēdziena nošķiršana no cita veida rūpnieciskā īpašuma, piemēram, no preču zīmēm. Autore identificē dizainparauga īpašnieka tiesību tvērumu un detalizēti atspoguļo dizainparaugu reģistrācijas mehānismus nacionālā līmenī, kā arī apskata reģistrācijas procedūru Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Autore atbalsta nepieciešamību izslēgt no 2002. gada 21. oktobra Komisijas Regulas (EK) Nr. 2245/2002, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem, 4. panta otrajā punktā noteikto dizainparauga attēlojuma skaita ierobežojumu. Autore darbā arī akcentē reģistrēta dizainparauga īpašnieka tiesības un priekšrocības salīdzinot ar nereģistrētām tiesībām (autortiesībām), kā arī “labvēlības perioda” regulējumu un nepieciešamību visās valstīs saskaņot pilnībā “labvēlības perioda” regulējumu. Attiecībā par dizainparauga reģistrācijas procesu, autore uzsver nepieciešamību veicināt dizainparaugu īpašnieku informētību par dizainparauga reģistrācijas procesu, iekļaujot Latvijas Republikas Patentu valdes lēmumā par dizainparauga reģistrāciju atsauci - par tiesībām iebilst par dizainparauga reģistrāciju -, kas ir noteikts Dizainparaugu likumā. Kā arī autore uzsver nepieciešamību izstrādāt MK noteikumus “Dizainparaugu un dizainparaugu pieteikumu noteikumi”, kas regulētu dizainparaugu reģistrācijas pieteikumu prasības. Autore darbā arī atspoguļo Apelācijas padomes izskatītās lietas par dizainparaugiem un sniedz būtiskus secinājumus no šīm lietām, kā arī par jēdzienu “informētais lietotājs”, kurš ir nosakāms, atkarībā no katras iebilduma lietas specifikas.

The authoress in this work analyses the concept and understanding of the design, the registration of the design and the assessment of the extent of its legal protection in order to raise the public awareness of the need for protection of the design as an intellectual property. The aim of the Master thesis is to find out the scope of legal protection of the design and its problematic. This work reflects the understanding of the design and how the design is defined in the legal acts that are binding in Latvia and regulates the legal protection of designs. The study explains the separation of the concept of design from other industrial property, for example, from trademarks. The authoress identifies the scope of the rights of the owner of the design and reflects in detail the mechanisms of registration of designs at national, European Union or international level. The authoress supports the need to exclude from the scope of Article 4(2) of the Commission Regulation (EC) No 2245/2002 of 21 October 2002 implementing Council Regulation (EC) No 6/2002 on Community designs limitation on the number of designs displayed. The authoress in the work also emphasizes the rights and benefits of a registered design owner in comparison to unregistered rights (copyright), as well as "grace period" regulation and the need to fully align the "grace period" regulation in all countries. Regarding the registration process of the design, the authoress emphasizes the need to raise awareness of the design registration process by the owners of the design by including in the expertise decision on the registration of the design a reference to the rights to object to the registration of the design stated in the Design Law. The authoress also emphasizes the need to elaborate the Regulation of the Cabinet of Ministers " Design and Design application rules", which would regulate the requirements for registration of designs. The authoress also reflects on the design cases reviewed by the Industrial Property Board of Appeal and draws significant conclusions from these cases, as well as the definition of 'informed user', which is to be determined depending on the specificity of each case.