Eiropas Cilvēktiesību tiesas ekstrateritoriālā jurisdikcija

Abstract

Maģistra darbā ietverta informācija par ANO cilvēktiesību līgumu uzraugošo komiteju, kā arī Starptautiskās tiesas prakse ekstrateritoriālas jurisdikcijas noteikšanai efektīvas kontroles un efektu doktrīnas ietvaros. Vienlaikus ir īpaši piešķirta uzmanība pamatprincipiem, kas attīstīti Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, veicot to plašu analīzi. Teorētiskajā daļā ietverts izvērsts ekstrateritorialitātes vērtējums gan doktrīnā, gan starptautisko lēmējinstitūciju praksē, tās skaidrojums, kā arī ieskats nepieciešamībai nodalīt valsts jurisdikciju no tiesas jurisdikcijas. Praktiskajā daļā apskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras attīstība ekstrateritoriālās jurisdikcijas jautājumā un iespējamie risinājumi nākotnē. Papildus praktiskajā daļā tiek apskatīti citu starptautisko lēmējinstitūciju nolēmumi, veikts neliels ieskats starptautisko cilvēktiesību harmonizācijas jautājumā, kā arī citos avotos, lai skaidrotu kādēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai vajadzētu attīstīties vai saglabāties tieši norādītajā virzienā. Autoresprāt, pretēji doktrīnā esošajiem viedokļiem par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nekonsekvenci ekstrateritoriālās jurisdikcijas noteikšanai, izstrādātie pamatprincipi ir loģiski, vienveidīgi un atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas garam. Atslēgvārdi: Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ekstrateritoriālā jurisdikcija, cilvēktiesības, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, efektu doktrīna, efektīva kontrole.

The paper outlines the practice of the United Nations Human Rights treaty bodies and the International Court of Justice in the field of extraterritorial jurisdiction of states regarding human rights obligations. Namely, the effective control tests and the effects doctrine. In addition, author makes a comprehensive characterization and depiction of the practice of the European Court of Human Rights in the application of these tests. The theoretical part of the research includes the definition of what extraterritorial jurisdiction entails and consequently what obligations states have when exercising extraterritorial jurisdiction according to the practice of several international human rights bodies and the doctrine as well as explains the necessity to separate the notion of a state’s jurisdiction and a court’s jurisdiction. Whereas, the practical part of the paper concentrates on the development of the application of extraterritorial jurisdiction by the European Court of Human Rights and the possible progress in the near future. Furthermore, the practical part of the paper includes an insight in the harmonization of human rights, decisions of other international bodies and other sources to explain why the jurisprudence of the European Court of Human Rights should evolve or remain the way the author indicates. The author concludes that contrary to what has been stated in the doctrine, the practice of the European Court of Human rights is logical, systematic and follows the spirit of the Convention on the protection of Human Rights and Fundamental freedoms. Keywords: the European Court of Human Rights, extraterritorial jurisdiction, human rights, the Convention on the protection of Human Rights and Fundamental freedoms, effective control, effects doctrine.