Atbildības par izspiedējļaunatūras izmantošanu krimināltiesiskie aspekti

Abstract

Ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību, arvien rodas jauni noziedzīgi nodarījumi, kas bieži vien ir kiber-analogs kādam tradicionālam noziegumam. Izspiedējļaunatūras izmantošana ir jauns noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm. Tas aptver gan tradicionālās izspiešanas pazīmes, gan kibernoziedzības aspektus. Darbā analizēta izspiedējļaunatūras darbība un nodarījuma atbilstība esošajam Krimināllikuma normatīvajam regulējumam. Krimināllikuma normas salīdzinātas ar atbildības par kibernoziedzību normatīvo regulējumu ārvalstīs. Darbā ir secināts, ka noziegumu ir iespējams kvalificēt atbilstoši Krimināllikuma normām, bet personisku automatizētu datu apstrādes sistēmu aizsardzībai nepieciešams pazemināt būtiska kaitējuma slieksni un būtisku kaitējumu paredzēt kā kvalificējošu noziedzīga nodarījuma pazīmi. Atslēgvārdi: kibernoziegumi, izspiedējļaunatūras izmantošana, krimināltiesiskā kvalifikācija, būtisks kaitējums.

Considering the rapid development of technologies, new criminal offences emerge, often as a cyber-anologous of a traditional crime. The use of ransomware is a new criminal offence which corresponds to the characteristics of several different criminal offenses. It covers both the features of a traditional extortion and the aspects of cybercrime. This thesis analyzes the functioning of ransomware and applicability of the Criminal Law of Latvia in ransomware cases. The norms of the Criminal Law have been compared with the regulatory framework of liability for cyber crime abroad. The thesis concludes that it is possible to qualify a crime according to the provisions of the Criminal Law, but for the protection of personal automated data processing systems it is necessary to lower the threshold of substantial damage and forsee substantial damage as a qualifying feature of a criminal offence. Keywords: cybercrime, the use of ransomware, criminal qualification, substantial damage.