Pratināšana un konfrontēšana kriminālprocesā

Abstract

Darba gaitā tika analizēta pratināšana un konfrontēšana, kā svarīgākās no izmeklēšanas darbībām, kā arī šo darbību savstarpējā saistība ar mērķi noskaidrot darbību nozīmi visā kriminālprocesā, atrast spēkā esošā likuma nepilnības un piedāvāt priekšlikumus kā šīs nepilnības novērst. Praktiski neviens kriminālprocess nav iedomājams bez pratināšanas, kuras galvenais mērķis ir informācijas iegūšana no nopratināmās personas, jo bieži vien var rasties situācija ka liecības ir vienīgais parādījumu avots. Tomēr kriminālprocesā vairākos gadījumos ir iesaistīts liels skaits cilvēku un tādēļ var rasties gadījumi kad sniegtajās liecībās var būt saskatītas pretrunas un šajā gadījumā izmeklēšanas darbību veicējam jāpievērš uzmanība konfrontēšanas veikšanai ar mērķi novērst šīs pretrunas vai iegūt pilnu pārliecību par sniegto liecību pilnīgu atbilstību faktiskajiem lietas apstākļiem. Darbā tika pētīts pratināšanas un konfrontēšanas kā izmeklēšanas darbību jēdziens un nozīme kriminālprocesā, likumā paredzētā pratināšanas kārtība, atsevišķu kriminālprocesa dalībnieku pratināšanas īpatnības kas ir atkarīgas no personas statusa un vecuma kā arī konfrontēšanas procesuālā kārtība un tās nostiprināšana, kā arī izmeklēšanas darbības tika salīdzinātas ar citu valstu kriminālprocesuālajiem regulējumiem, nonākot pie priekšlikumiem, kas precizē spēkā esošu Latvijas kriminālprocesa likumu. Darba tika izmantoti Latvijas un ārvalstu literatūras avoti, normatīvie regulējumi, Latvijas tiesu prakse un statistikas dati.

In the work author analyzes an interrogation and confrontation as the most important investigation actions, its mutual connection with the purpose to find out the use of this actions in all criminal procedures, to find limitations in the Latvian criminal procedure law and suggest improvements in the limitations. In practice, not any criminal procedure imaginable without interrogation, the main purpose of which is to receive important for the procedure information from the interrogated person, because there may often be the situation where testimony is the only evidence in the complete criminal procedure. However, in a number of cases, may be a situation when in criminal procedure are involved large amount of people, therefore, there are cases where in the testimony can be detected discrepancies. In these cases, the investigator must pay attention to conducting confrontation in order to eliminate these contradictions or obtain full confidence in the full compliance of the evidence provided with the actual circumstances of the case. In the work author looks into the concept and meaning of interrogation and confrontation as investigative activities in criminal proceedings, interrogation procedure statutory, the peculiarities of interrogation of certain criminal process participants depending on their status and age, as well as the procedure of confrontation and its strengthening, besides investigative activities were compared in the other countries to improve Latvian criminal procedure. In the work were used Latvian and foreign literature sources, normative regulations, Latvian court practice and statistical dates.