Iegurņa pamatnes disfunkcijas risku noteikšana grūtniecēm un to nozīme prevencijas taktikai nākotnē

Abstract

Iegurņa pamatnes disfunkcija veidojas iegurņa pamatnes muskuļu un saistaudu vājuma vai traumas rezultātā un biežākās izpausmes sevī ietver iegurņa orgānu prolapsu, urīna inkontinenci vai fekālu inkontinenci. Šī problēma skar lielu daļu sieviešu populācijas pasaulē un tiek saistīta ar būtisku ietekmi uz dzīves kvalitāti. Līdz šim nav bijušas metodes kā identificēt augsta riska pacientes, tādējādi nav arī izveidotas vadlīnijas par prevencijas iespējām. Darba mērķis ir aprēķināt iegurņa pamatnes disfunkcijas attīstības risku sievietēm, kuras stacionētas Rīgas Dzemdību namā un pēc literatūras datiem izvērtēt iespējamās prevencijas iespējas atbilstoši iegūtajam riskam. Tika izvirzīti pieci darba uzdevumi: aprēķināt risku divās pacientu grupās (sievietēm ar pirmajām dzemdībām un ar atkārtotām dzemdībām), riska aprēķināšanai izmantot UR-CHOICE modeli, izvērtēt citu risku faktoru ietekmi, salīdzināt abas pacientu grupas un izvērtēt vai kādā no grupām ir pazīmes par iegurņa pamatnes disfunkciju un apskatīt literatūras datus par prevencijas metodēm. Materiāli un metodes. Šis ir šķērsgriezuma tipa pētījums, kas tika veikts laika periodā no 2018. gada novembrim līdz 2019. gada aprīlim Rīgas Dzemdību namā. Pacientes pētījuma laikā atradās pēcdzemdību periodā. Lai iegūtu datus tika izveidota anketa ar 22 jautājumiem. Riska aprēķināšanai izmantots UR-CHOICE modelis. Datu apstrāde tika veikta ar Microsoft Office Excel 2010 un IBM SPSS Statistics 23.0 programmām. Rezultāti. Kopumā pētījumā tika iekļautas 133 pacientes: 90 no tām sievietes ar pirmajām dzemdībām, 43 pacientes ar atkārtotām dzemdībām. Tika aprēķināts, ka vidējais risks iegurņa pamatnes disfunkcijas attīstībai sievietēm ar pirmajām dzemdībām 20 gadu laikā - urīna inkontinencei 11%, iegurņa orgānu prolapsam 5%, fekālai inkontinencei 3%, jebkuras izpausmes attīstībai 17%, divu un vairāk izpausmju attīstībai 2%. 12 gadu risks sievietēm ar atkārtotām dzemdībām - urīna inkontinencei 40%, iegurņa orgānu prolapsam 13%, fekālai inkontinencei 6%, jebkuras izpausmes attīstībai 44,3%, divu un vairāk izpausmju attīstībai 6%. Secinājumi. Apkopojot datus tika iegūta informācija, ka sievietēm ar atkārtotām dzemdībām ir četras reizes biežāk novērojami urīna inkontinences simptomi grūtniecības laikā. Šādi dati liecina par esošu iegurņa pamatnes vājumu, kas iegūts iepriekšējo dzemdību laikā. Tika iegūta saistība starp vecumu, ķermeņa masas indeksu, dzemdību skaitu, jaundzimušā svaru un risku, kas pēc literatūras datiem atbilst nozīmīgākajiem riska faktoriem. Pacientēm ar pirmajām dzemdībām tika konstatēts mazāks risks, ja dzemdībās tika veikts ķeizargrieziens. Saskaņā ar literatūras datiem iegurņa pamatnes muskuļu treniņi ir visefektīvākais veids, lai novērstu augstāk minēto stāvokļu attīstību.

Assessment of pelvic floor dysfunction risk in pregnant women and its impact on prevention tactics in future. Author: Patricija Bīlande Scientific research supervisors: Dr.Sniedze Krūmiņa, Dr.Zane Pilsētniece Pelvic floor dysfunction develops because of pelvic floor muscle and connective tissue weakness or trauma. The most common manifestations are pelvic organ prolapse, urinary incontinence or fecal incontinence. This problem affects many women all around the world and has a big impact on women’s quality of life. Till this moment there was no method available for predicting high risk patients therefore there are no guidelines about prevention possibilities. The aim of the study was to evaluate the risk for pelvic floor dysfunction in women which have been hospitalized in Riga Maternity hospital and research possible prevention tactics depending of the risk. In this study there was five work tasks proposed: calculate risk for developing pelvic floor dysfunction in two patients groups (primiparous and multiparous women), to use UR-CHOICE model for risk calculation, estimate the impact of other risk factors, compare both patients groups and evaluate if there was signs of pelvic floor dysfunction, research data about prevention tactics. Materials and methods. This is a cross-section study conducted at Riga Maternity hospital, time period from November 2018 till April 2019. At the time of the research patients was in their postpartum period. To collect data 22 question survey was made. For risk calculation UR-CHOICE model was used. For data processing Microsoft Office Excel 2010 and IBM SPSS Statistics 23.0 was used. Results. In overall 133 patients were included in the study: 90 of them were primiparous women, 43 multiparous women. The average 20 years risk for developing bothersome symptoms for pelvic floor dysfunction in primiparous group was: urinary incontinence 11%, pelvic organ prolapse 5%, fecal incontinence 3%, for developing any of manifestations 27% and for developing two or more manifestations 2%. Average 12 year risk for developing bothersome symptoms for pelvic floor dysfunction in multiparous group was: urinary incontinence 40%, pelvic organ prolapse 13%, fecal incontinence 6%, for developing any of manifestations 44,3% and for developing two or more manifestations 6%. Conclusions. Multiparous women have a four time higher chance for developing urinary incontinence symptoms during pregnancy. This data can suggest that multiparous women have a possible existing pelvic floor weakness, which was acquired in previous pregnancies. There were found correlations between age, body mass index, parity, weight of the newborn and risk for developing pelvic floor dysfunction. These results fit the literature data from other research papers. Primiparous group had a lower risk if caesarean section was made during labor. Pelvic floor muscle training is the most effective way to prevent pelvic floor dysfunction.