Uz ultrasonogrāfiju balstīta augšdelma muskuļaudu morfometriska izpēte

Abstract

Tēmas aktualitāte. Sasniegumi attēldiagnostikas metožu attīstībā rada jaunas iespējas muskuļu morfometrijas pētīšanai in vivo. Plašas pieejamības un relatīvi nelielu izmaksu dēļ pētnieki cenšas attīstīt ultrasonogrāfijas metodes un pierādīt to augsto uzticamību muskuļu kustību pētīšanai in vivo. Dziļāka muskuļu morfometrijas izpratne ļautu labāk saprast kustību biomehānismu un muskuloskeletālās sistēmas funkcionālās norises. Diplomdarba mērķis. Izstrādāt un aprobēt metodoloģiju ultrasonogrāfiskai m. biceps brachii morfometrijai kontrakcijas laikā. Metodes un materiāli. Eksperimentāla tipa pētījumā piedalījās pieci veseli vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Eksperimenta laikā katram dalībniekam tika lūgts veikt apakšdelma fleksiju, kuras laikā tika veiktas divas m. biceps brachii ultrasonogrāfisku pierakstu sērijas - garengriezumā un šķērsgriezumā. Eksperimenta veikšanai speciāli tika izgatavota fiksējoša ierīce, kas stabilizēja augšdelmu un ļāva veikt mērījumus standartizētās pozīcijās. Rezultāti un secinājumi. Apkopojot vairāku pētījumu rezultātus, tika secināts, ka ultrasonogrāfija ir droša un uzticama metode, kas labi piemērota muskuļu morfometriskai izpētei in vivo. Izstrādātā metodoloģija ļauj novērtēt vairāku m. biceps brachii morfometrisko parametru (muskuļu šķiedru pārvietošanās attāluma, šķērsgriezuma laukuma) izmaiņas muskuļa kontrakcijas laikā. Rezultāti norāda uz to, ka muskuļa šķiedru pārvietošanās attālums apakšdelma fleksijas laikā dažādos m. biceps brachii reģionos ir atšķirīgs – muskuļa distālā galā tas ir lielāks, nekā proksimālajā galā, un pie muskuļa mediālās malas tas ir lielāks, nekā pie muskuļa laterālas malas. Izvirzīto hipotēzi par to, ka muskuļu kontrakcija dažādos muskuļa reģionos nav vienāda, apstiprināt neizdevās. Eksperimenta rezultāti ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka muskuļu arhitektūras parametri trenētam un netrenētam muskulim atšķiras.

Background. Major advances in modern imaging techniques brings up new opportunities in studying muscle morphometry in vivo. Due to cost-effectiveness and wide availability researchers try to develop ultrasound imaging techniques and show their high validity and reliability in assessing muscle kinematics in vivo. Deeper insight in muscle morphometry may lead to better understanding of movement biomechanics and musculoskeletal function. Aim. To develop experimental model and asses m. biceps brachii ultrasound morphometry during contraction. Methods. Five men in age range of 25 to 35 participated in experimental type study. Two ultrasound image sets of m. biceps brachii were performed in two planes- longitudinal and transverse- during forearm flexion. To ensure better upper arm stability during muscle contraction, upper arm fixation construction was created. Results. By summarizing data about validity and reliability of ultrasound imaging, conclusion that ultrasound methods are appropriate and can be used in assessment of muscle morphometry in vivo can be made. Designed experimental model allows to measure some of m. biceps brachii morphometrical parameter (such as muscle cross section area and fascicle movement distance) changes during muscle contraction. Experimental results indicate that fascicle movement distance during forearm flexion in various m. biceps brachii regions differs- in muscle distal end it is greater if compare with proximal end and on the medial muscle side it is greater than in muscle lateral side. In current experiment the research hypothesis that muscle contraction in different muscle region is not identical was rejected although number of participants was not enough to make a definitive conclusion. The results are leading to another hypothesis that muscle architecture parameters in trained and untrained muscles may have some essential differences and this hypothesis can be tested in future experiments.