Trombocitozes saistība ar ne-sīkšūnu plaušu vēža pacientu demogrāfiskajiem un klīniskajiem faktoriem

Abstract

Ievads. Lai gan tiek izstrādātas arvien efektīvākas ļaundabīgo audzēju agrīnas skrīninga un diagnostikas metodes, ne-sīkšūnu plaušu vēzis vēl joprojām pārsvarā tiek atklāts III vai IV stadijā, līdz ar to tas ir viens no vadošajiem audzējiem mirstības ziņā. Trombocīti piedalās vēža šūnu augšanā un tālākā izplatīšanā pa organismu. Ne-sīkšūnu plaušu vēža pacientiem bieži ir palielināts trombocītu skaits, kas ir saistīts ar sliktu prognozi. Tamdēļ, ir būtiski noskaidrot vai pastāv kādi ne-sīkšūnu plauša vēža pacienta demogrāfiskie vai klīniskie rādītāji, kam ir korelācija ar trombocitozi. Tas ļautu laicīgi paredzēt to, ka pacientam iespējams būs palielināts trombocītu skaits un izrietoši sliktāka prognoze, kā arī varētu veikt attiecīgas izmaiņas terapijas izvēlē, lai prognozi uzlabotu. Pētījuma mērķis. Raksturot ne-sīkšūnu plaušu vēža pacientus ar trombocitozi un izvērtēt šo pacientu demogrāfisko, histopatoloģisko, kā arī klīnisko rādītāju korelāciju ar palielinātu trombocītu skaitu. Metodes un materiāli. Pētījumā piedalījās 96 pirmreizēji diagnosticēti ne-sīkšūnu plaušu vēža pacienti. Tika analizēti sekojoši dati: dzimums, vecums, audzēja histopatoloģiskais tips, klīniskā stadija, trombocītu, leikocītu, eritrocītu skaits, hematokrīta un hemoglobīna koncentrācija. Rezultāti. Trombocitoze tika konstatēta 21 pacientam no kuriem 18 (85,7%) bija vīrieši un trīs (14,3%) sievietes. Vairākums pacientu, kuriem bija trombocitoze, audzējs tika konstatēts III (N=7; 33,3%) vai IV (N=8; 38,1%) stadijā. Statistiski būtiska pozitīva korelācija tika konstatēta starp trombocītu skaitu un leikocītu skaitu (r=0,28; p<0.01), savukārt statistiski būtiska negatīva korelācija bija starp trombocītu skaitu un vecumu (Rho= -0.28; p<0,005), kā arī starp hemoglobīna un hematokrīta koncentrāciju (attiecīgi r= -0,20; p<0.05 un r= -0,21; p<0,05). Tika konstatēta statistiski būtiska korelācija starp trombocītu skaitu un ne-sīkšūna plaušu vēža klīniskajām stadijām (Rho=0,24, p<0,01). Secinājumi. Trombocitoze biežāk ir vīriešiem un pacientiem ar audzēju III-IV stadijā. Lielākajai daļai pacientu ar trombocitozi ir palielināts arī leikocītu skaits, bet pazemināta hematokrīta, hemoglobīna koncentrācija un eritrocītu skaits. Palielinoties trombocītu skaitam, samazinās hemoglobīna un hematokrīta koncentrācija. Palielinoties trombocītu skaitam, palielinās leikocītu skaits. Palielinoties klīniskajai stadijai, palielinās trombocītu skaits.

Introduction. Although there has been a great progress in the development of more effective early cancer screening and diagnostic methods, most of the non-small cell lung cancer cases are still being discovered in stage III or IV, thus making it one of the deadliest cancers. Cancer cell growth and further hematological dissemination is promoted by thrombocytes. Moreover, non-small cell lung cancer patients often have an elevated thrombocyte count, which is associated with bad prognosis. That's why it is important to find out if there is any correlation between thrombocytosis in non-small cell lung cancer patients with other aspects such as their demographic characteristics or clinical factors. That would allow to predict if a certain patient is going to develop a thrombocytosis, what would mean a worse prognosis for this patient and secondly it would allow to adjust the therapeutic needs for this patient in order to make the prognosis better. Aim of the study. Characterise non-small cell lung cancer patients with thrombocytosis as well as to evaluate if any of these patient demographic, histopathological or clinical factors correlate with thrombocytosis. Matherials and methods. There were 96 medical records of newly diagnosed primary non-small lung cell carcinoma patients rewieved. Data such as gender, age, hystologycal type of tumour, clinical stage, thrombocyte, leucocyte, erythrocyte count, hemoglobin hematocrit concentration Results. 21 patient had thrombocytosis from whom 18 (85,7%) were men and 3 (14,3%) women. Most of the patients with thrombocytosis had stage III (N=7; 33,3%) or stage IV (N=8; 38,1%) cancer. There was a statistically significant positive correlation between thrombocyte count and leukocyte count (r=0,28; p<0.01). There was a statistically significant negative correlation between thrombocyte count and age (Rho= -0.28; p<0,05) as well as hemoglobin and hematocrit count (r= -0,20; p<0.05; and r= -0,21; p<0,05 accordingly). There was a strong correlation between thrombocyte count and histopathological type (rpb=-0,09, p=0,34), but there was no correlation between thrombocyte count and gender. There was a statistically significant strong correlation between thrombocyte count and non-small cell lung cancer stages (Rho=0,24, p<0,01). Conclusion. Thrombocytosis is more common in man and in patients with stage III-IV cancer. Most of the patients with thromocytosis have elevated leukocyte count and low hematocrit, hemoglobin concentration and erythrocyte count. As thrombocyte count increases, so increases the leukosyte count. As thrombocyte count increases, so decreases the hematocrit and hemaglobin concentration and erythrocyte count. As the clinical stage increases, so increases the thrombocyte count.