Stresa, trauksmes un depresijas novērtējums pacientiem ar koronāru sirds slimību

Abstract

Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 69 lapām. Tajā ir 31 tabula, un 99 atsauces uz literatūras avotiem. Koronārās sirds slimības un garīgās saslimšanas ir vienas no biežāk sastopamajām slimībām, kā arī tās ir vienas no vadošajiem mirstības cēloņiem visā pasaulē. Vairums pētījumu pēdējo gadu laikā uzrāda dažādas saiknes starp koronāru sirds slimību un psihiatrisku saslimšanu, ir ierosināts, ka abas saslimšanas var izraisīt viena otru. 80% pacientu ir palielināts risks saslimst ar koronāru sirds slimību, kā arī nomirt asinsvadu saslimšanas dēļ. Arī Latvijā ir nepieciešams sākt apzināt un identificēt pacientus ar koronāru sirds slimību un psiholoģiskiem traucējumiem, tādiem kā stress, trauksme un depresija, lai laicīgi varētu uzsākt nepieciešamo terapiju, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti, mazinot koronāras sirds slimības risku un attīstību. Kopumā tika iekļauti 553 pacienti: 246 pacienti stacionēti PSKUS, 307 pacienti stacionēti RAKUS. Pētījuma anketas sastāvēja no 90 jautājumiem, kuri tika sagrupēti stresa, trauksmes un depresijas kategorijās. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar diagnosticētu koronāru sirds slimību no PSKUS un RAKUS. Pacienti tika iekļauti vecumā no 18 – 80 gadiem, brīvprātīgi, ar parakstītu pacientu piekrišanas veidlapu. Tika konstatēts, ka visaugstākais stresa pakāpes līmenis tika diagnosticēts pacientiem ar AKS BSTE diagnozi 3,77%, turppretī augstākais vidēja stresa pakāpes līmenis tika noteikts pacientiem ar SS 66,06%. Pētījums neuzrādīja statistiski ticamu atšķirību starp stresu, trauksmi un depresiju koronāras sirds slimības pacientiem, taču psiholoģisko traucējumu līmenis ir augsts, kas pierāda, ka ir nepieciešams pievērst speciālu uzmanību koronārās sirds slimības pacientiem.

The work is written in latvian language, on 69 pages. It contains 31 tables, and 99 references to literature sources. Coronary heart disease and mental illness are among the most common diseases and are one of the leading causes of mortality worldwide. Most studies in recent years show different links between coronary heart disease and psychiatric illness, and it is suggested that both disease are bidirectional. 80% of patients have an increased risk of coronary heart disease as well as death due to vascular disease in patients diagnosed with depression and anxiety disirders. In Latvia it is also necessary to start to identify patients with coronary heart disease and psychological disorders auch as stress, anxiety and depression in order to initiate the necessary treatment improving the patient’s quality of life, reducing the risk and development of coronary heart disease. 553 patients were enrolled in the study, of them 246 from PSCUH and 307 from REUH. Study questionnaire contained 90 items further grouped in categories of stress, anxiety, depression levels. Patients with coronary artery disease diagnoses, 18-80 years old from PSCUH, REUH were enrolled in the study. The highest level of stress was diagnosed in 3,77 % of patients with diagnosis of ACS NSTEMI. Highest value of medium level of stress was obtained in 66,06% of patients diagnosed with stable angina. There were not differences in levels of stress, anxiety and depression between coronary heart disease, bur it displays the necessity of special attention for CVD patients, because psichological disordes are common ir coronary artery disease patients.