II - V metakarpālā kaula distālās metaepifīzes ekstraartikulāru lūzumu optimāla osteosintēze ar stieplēm

Abstract

DARBA AKTUALITĀTE: MKK lūzumi ir biežāk sastopamie rokas lūzumi populācijā – tie sastāda gandrīz pusi no visiem rokas lūzumiem, vairumā gadījumu skar labo roku un jaunus cilvēkus darbaspēju vecumā. Metakarpālo kaulu lūzumu osteosintēzes izpildījums ir viens no faktoriem, kas nosaka operētās rokas funkcionālos rezultātus, tādēļ būtiski, ārstējot pacientus, izvērtēt un izvēlēties optimālāko operācijas metodi jeb to, kura nodrošina pēc iespējas labākus pēcoperācijas rezultātus. DARBA MĒRĶIS: Rast pamatojumu intramedullāras osteosintēzes vai konvencionālas metodes izvēlei distālu metakarpālo kaulu lūzumu ārstēšanā. Metodes un materiāli: Pētījumā tika iekļauti un izvērtēti 48 pacienti, kam veikta II-V MKK distālās metaepifīzes lūzumu OS ar stieplēm. Tika apkopota informācija par: traumas mehānismu, lūzuma anatomisko lokalizāciju, ilgumu no traumas brīža līdz operācijai, operācijas metodi un komplikāciju esamību, kā arī klātienes vizīšu lakā tika vērtēti pacientu operētās rokas funkcionālie rādītāji. Iegūtie dati tika apstrādāti IBM Statistics 22 programmā. REZULTĀTI: Pētījumā piedalījās 44 vīrieši un četras sievietes. To vidējais vecums bija 33,96 gadi; SD=11,35. 36 pacientiem operācijas metode bija konvencionāla OS, 12 pacientiem – intramedullāra OS. Intramedullāras OS grupā komplikācijas tika novērotas 3/12 gadījumiem, konvencionālas OS grupā – 4/36 gadījumiem. qDASH aptaujas datos netika rasta statistiski ticama atšķirība starp abu pacientu grupām. Operēto kreiso roku vidējais satvēriena spēks bija 24.00 kg; SD=3.38 kg., savukārt kontralaterālo roku vidējais spēks bija 27.00 kg; SD=3.85 kg. Operēto labo roku vidējais satvēriena spēks bija 24.80 kg; SD=6.40kg, bet kontralaterālo roku vidējais spēks bija 22.18 kg; SD=7.37 kg. Netika gūta statistiski ticama atšķirība starp satvēriena spēka mērījumiem. Netika gūta arī ticama atšķirība starp aktīvas fleksijas un ekstenzijas mērījumiem. Subjektīvas sūdzības vizītes laikā atzīmēja 3/12 intramedullāras OS pacientiem un 9/36 konvencionālas OS pacientiem. SECINĀJUMI: Ar pētījumam izvēlētām metodēm, netika atrastas statistiski ticamas atšķirības abu metožu rezultātiem, taču tika novērots, ka konvencionālas OS grupā biežāk mēdz notikt metāla konstrukciju izkustēšanās, līdz ar to par izvēles metodi uzskatāma intramedullāra OS.

THE IMPORTANCE OF THE WORK: Metacarpal fractures are the most common hand fractures in the population – they make up almost half of all hand fractures, in most cases affecting the right hand and young people of working age. The performance of osteosynthesis of metacarpal bone fractures is one of the factors that determine the functional results of the operative hand, therefore it is important to evaluate and choose the optimal method of surgery, which ensures the best postoperative results, in the treatment of patients. PURPOSE AND TASKS OF RESEARCH: Find a justification for choosing intramedullary osteosynthesis or conventional method for treating distant metacarpal bone fractures. MATERIALS ANT METHODS: The study included and evaluated 48 patients who underwent II–V metacarpals distal meta-epiphysial fracture OS with wires. Information was gathered on: trauma mechanism, anatomical localization of the fracture, duration from trauma to surgery, operation method and the existence of complications, as well as functional indicators of the patients' operated hands were evaluated. The resulting data were processed in the IBM Statistics 22 program. RESULTS: 44 men and four women participated in the study. Their average age was 33.96 years; SD = 11.35. In 36 patients, the operation method was conventional OS, 12 patients intramedullary OS. In the intramedullary OS group, complications were observed in 3/12 cases, in the conventional OS group – in 4/36 cases. qDASH survey data did not show a statistically significant difference between the two patient groups. The average grip strength of the left hand was 24.00 kg; SD = 3.38 kg, while the mean grip strength of contralateral arms was 27.00 kg; SD = 3.85 kg. The average grip strength on the right hand was 24.80 kg; SD = 6.40kg, but the mean force of the contralateral arms was 22.18 kg; SD = 7.37 kg. There was no statistically significant difference between the grip strenght measurements. There was also no statistically significant difference between active flexion and extinction measurements. Subjective complaints during the visit noted 3/12 intramedullary OS patients and 9/36 conventional OS patients. CONCLUSIONS: There were no statistically significant differences in the results of both methods with the methods chosen for the study, but it was observed that in the conventional OS group, metal structures tend to move, only one similar complication observed in the second group of patients, therefore intramedullary OS is considered as an optional method.