| dc.description.abstract | Ievads:Pēdējo 5 gadu laikā publicētie pētījumu rezultāti, kuros tika norādīta saistība starp atkārtoti ievadītām gadolīniju saturošas kontrastvielas devām un signāla hiperintensitāti bazālajos kodolos magnētiskās rezonanses (MR) nekontrastētajos T1 attēlos, kas radīja pārdomas par to, vai signāla pieaugumam ir saistība ar kontrastvielas veidu, ievadītās kontrastvielas daudzumu. Pētījuma mērķis:Noteikt un raksturot saistību starp nucleus dentatus un globus pallidus signāla intensitātes izmaiņām un ievadīto kontrastvielas veidu un daudzumu pacientiem, kas veikuši vismaz 6 MR izmeklējumus ar gadolīniju saturošas kontrastvielas ievadi. Materiāli un metodes:Retrospektīvajā pētījumā tika iekļauti 29 pacienti, kas stacionēti PSKUS ar dažāda veida galvas smadzeņu audzējiem, encefalītu, mielītu, encefalomielītu un multiplo sklerozi. Tika izveidota pacientu datubāze, veikta datu statistiskā analīze. Rezultāti: Pacienti tika sadalīti divās grupās. Pirmā grupa (n=18, 70 bazālie kodoli) saņēma tikai makrociklisku (Gadovist) kontrastvielu. Gan nucleus dentatus pret pons (ND/P) (n=18), gan globus pallidus pret thalamus (GP/T) (n=17) signāla intensitātes (SI) attiecībām tika noteikta cieša korelācija starp pirmo un pēdējo izmeklējumu, rs=0,75, 95% CI 0.362-1.09 un rs=0,77, 95% CI 0.412-1.120 attiecīgi, p<0.001. Vidējais ND/P un GP/T SI attiecības pieaugums salīdzinot pirmo un pēdējo izmeklējumu nebija statistiski nozīmīgs (p=0.885 un p=0.811 attiecīgi). Salīdzinot vidējos SI attiecības rādītājus pirmajā izmeklējumā un pēdējā pēc tā, vai tika saņemta staru terapija (n=8) vai netika (n=6), netika konstatētas statistiski nozīmīgas izmaiņas ne ND/P, ne GP/T, p=0.621 un p=0.642, attiecīgi. Otrās grupas pacienti (n=11, 252 bazālie kodoli), kas saņēma gan makrociklisku, gan lineāru kontrastvielu tika sadalīti divās grupās: vienā grupā tika iekļauti pacienti, kuriem bija vizuāli nosakāma gadolīnija deponēšanās (n=7), otrā grupā tika iekļauti pacienti bez vizuāli nosakāmas gadolīnija deponēšanās (n=4). Salīdzinot pacientu grupas ar vizuāli nosakāmu gadolīnija deponēšanos (n=7) un bez vizuāli nosakāmas gadolīnija deponēšanās (n=4), nav konstatētas nozīmīgas SI attiecību izmaiņas ne ND/P, ne GP/T salīdzinot pirmo un pēdējo izmeklējumu datus (p=0.397, p=0.411 attiecīgi). Salīdzinot pacientu grupu ar vizuāli nosakāmu gadolīnija deponēšanos (n=7) ar pacientu grupu, kas saņēmusi tikai makrociklisku kontrastvielu (n=18) nav statistiski nozīmīgas SI attiecību izmaiņas salīdzinot pirmā un pēdējā izmeklējuma vidējos rādītājus ND/P (p=0.123), taču ir statistiski nozīmīgas izmaiņas GP/T (p=0.004). Secinājumi: Makrocikliska kontrastviela (gadobutrols) neizraisa SI palielināšanos bazālajos kodolos. Staru terapija neietekmē SI bazālajos kodolos pacientiem, kas saņēmuši makrociklisku kontrastvielu. Iegūtie rezultāti neuzrāda pārliecinošu fokālu ietekmi uz SI galvas smadzenēs, lietojot lineāras gadolīniju saturošas kontrastvielas, kas apliecinātu gadolīnija deponēšanos bazālajos kodolos | |
| dc.description.abstract | Introduction: In the past 5 years, many publications highlighted the relationship between re-administered doses of gadolinium-based contrast agents (GBCAs) and hyperintensity in the nucleus dentatus (ND) and globus pallidus (GP) on unenhanced T1-weighted magnetic resonanse (MR) images. The results of researches raised concerns about the safety of the GBCAs and questions of whether the increase in the signal is related to the type, the amount of contrast agent administered. The aim: To determine and characterize the relationship between the changes in signal intensity and the type and amount of contrast agent administered to patients, who had undergone at least six MR contrast-enhanced examinations. Materials and Methods: The retrospective study included 29 who had been diagnosed with different types of brain cancer, encephalitis, myelitis, encephalomyelitis and multiple sclerosis in the PSKUS. Patient database was made and statistical analysis was performed. Results: Patients were divided into 2 groups. The first group (n=18, 70 basal nuclei) received only macrocyclic (Gadovist) contrast agent. A close correlation between the first and the last study was determined for both the nucleus dentatus-to-pons (ND/P) (n=18) and the globus pallidus-to-thalamus (GP/T) (n=17) signal intensity (SI) relationship, rs=0.75, 95% CI 0.362-1.09 and rs=0.77, 95% CI 0.412-1.120, respectively, p <0.001. The mean increase from first to last study in ND/P and GP/T SI was not statistically significant (p=0.885 and p=0.811, respectively). Comparing the mean SI ratio in the first study and the last one after receiving radiation therapy (n=8) or not (n=6), no statistically significant changes were observed in ND/ P, GP/T, p=0.621 and p=0.642, respectively. The second group of patients (n=11, 252 basal nuclei) receiving both macrocyclic and linear contrast agents were divided into two groups: patients with visually detectable gadolinium deposition (n=7) and patients with no visually detectable deposit of gadolinium (n=4). Comparing patient groups with (n=7) and without (n=4) visually detectable gadolinium deposition, no significant change in SI relationship between ND/P compared to first and last exam data (p=0.397) and no significant change bettween GP/T comparing first and last exam data (p=0.411) was found. Comparing a group of patients with visually detectable gadolinium deposition (n=7) with a group of patients receiving only macrocyclic contrast agent (n=18), no statistically significant change in SI ratios comparing mean first and last study ND/P SI ratios (p = 0.123) was found, but there were statistically significant changes in GP/T SI ratios (p = 0.004). Conclucions: Macrocyclic GBCA (gadobutrol) do not cause SI increase in the basal nuclei. Radiation therapy does not affect SI in the basal nuclei. Due to data limitations the results are inconclusive regarding focal effects on SI in the brain using linear GBCAs to confirm gadolinium deposition in basal nuclei. | |
