Optiskās koherences tomogrāfijas loma vēlīnās vaskulārās atbildes reakcijas novērtēšanā pēc biorezorbējošā stenta implantācijas

Abstract

Ievads. Pēdējos gados pieaug perkutānas koronārās intervences pielietojums, jo šobrīd tā ir viena no galvenajām metodēm koronārās sirds slimības ārstēšanā. Laika gaitā perkutānā koronārā intervence (PKI) ir pieredzējusi ievērojamu ārstniecisko attīstību. Ievērojami uzlabojumi ir stentu tehnoloģijā, kā arī tehniski uzlabojumi un farmakoterapijas progress arvien vairāk uzlabo PKI rezultātus. Bioresorbējošie koronārie stenti ir ievērojama inovācija, kam ir potenciāls uzlabot ārstēšanas rezultātus pacientiem, kam veic PKI, un to mērķis ir mazināt metāla stentu trūkumus. Pētījuma mērķis: Novērtēt vaskulārās atbildes reakciju, izmantojot optiskās koherences mērījumus, pacientiem tūlīt, pēc viena gada un četrus gadus pēc bioresorbējošā stenta implantācijas apliecošās koronārās artērijas ostijā un ar zālēm pildīta stenta implantācijas uz priekšējo lejupejošo artēriju, ārstējot kreisās koronārās artērijas kopējā stumbra bojājumus divu stentu tehnikā. Materiāli un metodes. Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcā Latvijas Kardioloģijas centrā veikts retrospektīvs apsekojums, kura laikā tika mērīti un analizēti optiskās koherences tomogrāfijas tūlītējie un vēlīnie rezultāti pēc PKI ar zālēm pildīta stenta un bioresorbējošā stenta implantācijas kreisās koronārās artērijas kopējā stumbrā 2 stentu tehnikā, un tika analizēti optiskās koherences tomogrāfijas attēli. Šobrīd pacienti pabeidz 4 gadu apsekošanu.Datu statistiskā apstrāde tika veikta, izmantojot datorprogrammas IBM SPSS Statistics 24.0 un Microsoft Office Excel v.15. Par statistiski ticamiem rezultāti tika uzskatīti dati, kur p vērtība <0,05. Datu analīzes apsekošana tika veikta visiem pacientiem, salīdzinot OCT rezultātus kreisās koronārās artērijas kopējā stumbra galvenajā zarā pēc DES implantācijas un sānu zarā pēc BVS implantācijas. Galvenajā zarā stenta analīzē stratu līmenī pēc 4 gadiem statistiski ticami pieauga pārklāto stratu skaits (p=0,001), samazinājās nepārklāto stratu skaits (p=0,001, samazinājās stratas nepilnīgā apozīcijā (p=0,001). Sānu zarā pēc BVS implantācijas pēc 4 gadiem statistiski ticami pieauga pārklāto stratu skaits (p=0,028), samazinājās kopējais stratu skaits (p=0,008), nepārklāto stratu skaits (p=0,005), kā arī samazinājās stratu nepilnīgo apozīcijā skaits (p=0,043). Stenta un lūmena dimensijas rādītāji dinamikā nedaudz samazinājās gan galvenajā zarā pēc DES implantācijas, gan sānu zarā pēc BVS implantācijas. Secinājumi. Ārstējot LM bifurkāciju bojājumus ar DES everolimus izdalošu stentu (Synergy) LM/LAD un BVS (Absorb) LCX artērijā, tika konstatēts, ka BVS vidējais kopējais stratu daudzums pēc četriem gadiem samazinās, bet nav izzudis pilnībā, bet DES vidējais kopējo stratu daudzums nozīmīgi nemainās.

Introduction. During the last few years, the application of PCI has increased, as it is one of the main methods for treating coronary heart disease. Throughout time PCI has experienced significant development. Stent improvements, as well as technical advances and the progress of pharmacotherapy have continuously improved the results of PCI. Bioresorbable coronary stents are a notable innovation that has the potential of improving the treatment results for patients undergoing PCI, and their aim is to improve the flaws of metal stents. Aim of the paper: To evaluate the patient vascular response reactions by using OCT results immediately after, a year after and 4 years after PCI with the implantation of a BVS in the left circumflex artery ostium and after the implantation of DES in the left anterior descending artery while treating left coronary stem artery lesions with the two-stent technique. Materials and methods. A retrospective follow-up was performed at the Latvian Centre of Cardiology at Pauls Stradins University Hospital, during which the immediate and later results of the OCT were measured and analysed after PCI with the implantation of a DES and BVS in the left main coronary stem artery with the two-stent technique, as well as the photos of the OCT were analysed. Currently the patients are completing the 4-year follow-up.The statistical analysis of the data was performed by using IBM SPSS Statistics 24.0 and Microsoft Office Excel v.15. The data was statistically probable if the value of p was <0.05. Results. The follow-up of the data analysis was performed for all patients by comparing the results of the intravascular examination of the left main coronary stem artery branch after the implantation of a DES, and the side branch after the implantation of a BVS. After the analysis of the main branch stent, there was a statistically probable increase in the number of the covered stent struts (p=0.001), decrease of uncovered struts (p=0.008) and decrease of malapposition (p=0.001). In the side branch after the implantation of a bioresorbable stent, after 4 years there was a statistically probable increase of the covered struts (p=0.028), decrease in the total number of struts (p=0.008), decrease in the number of uncovered struts (p=0.005), as well as a decrease in malapposition (p=0.043). The dimension indicators of both the stent and the lumen slightly decreased in both the left main coronary stem artery branch after the implantation of a drug-eluding stent, and the side branch after the implantation of a bioresorbable stent. Conclusions.Whilst treating the left main coronary stem artery bifurcation lesions with DES (Synergy) and BVS in the left circumflex artery (Absorb), it was concluded that for bioresorbable stents the total number of struts after 4 years decreased but they did not disappear completely, whereas with drug eluding stents the total number of struts did not decrease in a statistically significant way.