Veselo bērnu dzīves kvalitāte Latvijā pēc KIDSCREEN anketas datiem

Abstract

Latvijā pētījumi par veselo bērnu dzīves kvalitāti nav veikti. Bērnu dzīves kvalitātes noteikšana ir būtiska bērnu veselības stāvokļa izvērtēšanas sastāvdaļa. Pētījuma mērķis: Izvērtēt veselo bērnu un pusaudžu dzīves kvalitāti Latvijā, vecuma grupā no 8 līdz 18 gadiem, vērtējot pēc “KIDSCREEN-52” (Ravens-Sieberer U. et al., 2005, The KIDSCREEN Group Europe, 2006) anketas rezultātiem. Pētījuma hipotēze: Latvijas bērnu dzīves kvalitāte ir līdzvērtīga Eiropā dzīvojošajiem bērniem pēc “KIDSCREEN-52” anketas datiem, kā arī Latvija veselo bērnu un pusaudžu dzīves kvalitātes vērtējumi neatšķiras no vecāku sniegtajām atbildēm. Darba uzdevumi: Noskaidrot ar veselību saistītās dzīves kvalitātes (HRQoL) vērtējumu atšķirību starp bērniem vai pusaudžiem un viņu vecākiem Latvijā;Izvērtēt bērnu un pusaudžu dzīves kvalitātes vērtējuma atšķirības starp dzimumiem; Izvērtēt bērnu un pusaudžu dzīves kvalitātes vērtējuma atšķirības vecuma grupās; Noskaidrot, vai Latvijā bērnu dzīves kvalitāte ir līdzvērtīga Eiropā dzīvojošajiem bērniem. Izvērtēt vecāku sniegtās atbildes par bērna dzīves kvalitāti starp Latviju un Eiropu. Materiāli un metodes: Šķērsgriezuma pētījums. Dzīves kvalitātes vērtēšanai tika izmantota “KIDSCREEN- 52” 10 ar veselību saistītās dzīves kvalitātes (HRQoL) dimensijās, kā arī iegūti antropometriskie mērījumi. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 100 veseli bērni/ pusaudži un 100 viņu vecāki. Nosakot veselo bērnu un vecāku dzīves kvalitātes vērtējumus Latvijā, netika konstatēta statistiski ticama atšķirība (p> 0,05). Izvērtējot bērnu un pusaudžu dzīves kvalitāti atkarībā no dzimuma, Latvijā netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p > 0,05). Statistiski salīdzinot meiteņu un zēnu atbildes vecuma grupā no 8 līdz 11 gadiem un no 12 līdz 18 gadiem netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p>0,05). Konstatēta statistiski būtiska atšķirība starp 8 līdz 11 un 12 līdz 18 gadus jauniem, veseliem bērniem Latvijā. Dimensijās “SEL” un “EMO” uzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības (p<0,05). Statistiski analizējot bērnu/pusaudžu atbildes starp Latviju un Eiropu, kā arī Latvijas un Eiropas vecāku sniegtās atbildes par viņu bērnu dzīves kvalitāti, netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p>0,05). Secinājumi:Veseliem bērniem/ pusaudžiem un viņu vecākiem netika konstatētas statistiski ticamas atšķirības dzīves kvalitātes vērtējumos visās “KIDSCREEN-52” anketas dimensijās (p>0,05). Dzīves kvalitāte Latvijā statistiski ticami neatšķīrās starp respondentu dzimumiem (p> 0,05).Izvērtējot respondentu sniegtās atbildes pēc “KIDSCREEN-52” aptaujas datiem vecumu grupās (8-11 gadi un 12-18 gadi), netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p> 0,05) starp respondentu vecumiem, izņemot jautājumu kategorijas „Par sevi” un „Vispārējs garastāvoklis” (p< 0,05). Dzīves kvalitātes vērtējums veseliem bērniem/ pusaudžiem Latvijā un Eiropā ir līdzīgs (p> 0,05).Netika konstatēta statistiski ticama atšķirība starp Latvijas un Eiropas vecaku atbildēm.

Introduction: In Latvia, studies on the quality of life of healthy children have not been conducted. Determining the quality of life of children is an essential part of evaluating the health status of children, and the subjective assessment of the individual about quality of life is obtained and provides an opportunity to evaluate the quality of life of the population in the public health sector. Objective: To evaluate the quality of life of healthy children and adolescents in Latvia, aged 8 to 18, according to the results of the questionnaire “KIDSCREEN-52” (Ravens-Sieberer U. et al., 2005, The KIDSCREEN Group Europe, 2006). Hypothesis of the study: The QoL of Latvian children is comparable to children living in Europe according to the “KIDSCREEN-52” questionnaire, as well as the quality of life of healthy children and adolescents do not differ from the answers given by parents. Tasks: 1.Find out the difference in health-related quality of life (HRQoL) between children or adolescents and their parents in Latvia; 2.To evaluate the differences in children and adolescents’ quality of life depending on respondents’ gender; 3.To evaluate the differences in quality of life assessment of children and adolescents in between age groups; 4.Find out if the quality of life of children in Latvia is equal to children living in Europe. 5.To evaluate the differences in answers given by parents about the quality of life of a child between Latvia and Europe. Conclusions: 1.In our study between healthy children / adolescents and their parents, there were no statistically significant differences in quality of life assessments across all dimensions of the “KIDSCREEN-52” questionnaire (p> 0.05). 2.Quality of life in Latvia no statistical difference was found between males and females (p> 0.05). 3.Evaluating the responses to the “KIDSCREEN-52” survey in the age groups (8-11 years and 12-18 years), no statistically significant difference (p> 0.05) was found between the age of the respondents, except for the question category “About myself ” and “ General Mood ”(p <0.05).4.The assessment of quality of life in healthy children / adolescents in Latvia and Europe is similar (p> 0.05). 5.No statistically significant difference (p> 0.05) was found between the answers given by Latvian parents about the quality of life of healthy children compared to the answers given by European parents. Research hypothesis was confirmed.