Tīklenes vēnas zara oklūzijas terapijas iznākumu ietekmējošie faktori

Abstract

Ievads.Tīklenes vēnas oklūzija (TVO) ir otra visbiežāk sastopamā tīklenes asinsvadu saslimšana uzreiz pēc diabētiskās retinopātijas. Visbiežāk sastopamais tīklenes vēnas oklūzijas veids ir tīklenes vēnas zara oklūzija (TVZO), tā sastopama 4-6 reizes vairāk kā otrs TVO veids – tīklenes centrālās vēnas oklūzija (TCVO). Sakarā ar TCVO paaugstinātu risku attīstīties komplikācijām un slikto prognozi, diplomdarbā tika pētīti TVZO terapijas iznākumu ietekmējošie faktori. Lai gan terapija ir pieejama, tīklenes vēnas zara oklūzijas iznākums bieži ir neprognozējams, tāpēc ir svarīgi noskaidrot faktorus, kas ietekmē ārstēšanas rezultātu un tādējādi prognozēt iespējamo iznākumu pēc saņemtās terapijas. Pētījuma mērķis. Izvērtēt potenciālos riska faktorus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tīklenes vēnas zara oklūzijas terapijas iznākumu. Materiāli un metodes. Tika analizētas 59 pacientu slimības vēstures. Pacienti tika sadalīti divās grupās – pirmā grupa (34 pacienti) – ar uzlabojumiem pēc pielietotās terapijas pēc 1 gada, otrā grupa (25 pacienti) – bez uzlabojumiem pēc pielietotās terapijas pēc 1 gada. Tika analizēti šādi faktori: pacienta vecums, TVZO piederība išēmiskajam vai neišēmiskajam tipam, ilgums līdz saņemtajai terapijai (>3 mēneši/< 3mēneši), tādas blakusslimības kā arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, glaukoma, kā arī tika analizēts makulas biezums un redzes asums (logMAR) pirms un pēc terapijas. Rezultāti. Vidējais vecums pacientiem ar uzlabojumu pēc terapijas ir 64,53 ± 8,92 gadi. Grupā bez uzlabojumiem vidējais vecums ir 64,96 ± 12,74 gadi. Netika konstatēta statistiski ticama atšķirība starp grupām (PT > 0,05). Išēmijas esamība statistiski ticami (Pχ = 5,96 x10-7) ietekmē TVZO terapijas rezultātu. Pacientu grupā ar uzlabojumiem išēmija sastopama 28,13%, taču TVZO neišēmiskā forma - 92,59% gadījumu. Pacientu grupā bez uzlabojumiem išēmija sastopama 71,88% gadījumu savukārt neišēmiskā forma - 7,41% gadījumu. Ilgums līdz terapijai >3 mēneši statistiski ticami (Pχ = 2,66 x10-4) ietekmē TVZO terapijas rezultātu. Uzlabojumi pēc TVZO terapijas ir 73,17% pacientu, kuriem gaidīšanas periods ir < 3 mēneši, bet, ja gaidīšanas periods ir > 3 mēneši, tad uzlabojumi ir tikai 22,22%. No visiem respondentiem 66,10% ir arteriālā hipertensija, 6,77% - cukura diabēts, 23,73% -hiperlipidēmija un 40,68% - glaukoma. Konkrētās atšķirības starp grupām nav statistiski nozīmīgas (Pχ > 0,05). Analizējot makulas biezumu un redzes asumu pirms TVZO terapijas, atšķirība starp terapijas rezultātu grupām nav statistiski nozīmīga (PMV > 0,05). Secinājumi. Išēmiskais TVZO tips un ilgums līdz saņemtajai terapijai ilgāk par 3 mēnešiem pasliktina pacienta redzes uzlabošanās prognozi. Netika konstatēts, ka vecums, glaukoma, hiperlipidēmija, arteriāla hipertensija, cukura diabēts, kā arī makulas biezums un redzes asums pirms terapijas uzsākšanas ietekmētu prognozi.

Introduction. Retinal vein occlusion (RVO) is the second most common retinal vascular disease after diabetic retinopathy. The most common retinal vein occlusion type is branch retinal vein occlusion, it is 4-6 times more prevalent than central retinal vein occlusion. Due to the high risk of complications and a bad prognosis in this thesis, risk factors affecting outcome of the treatment in case of branch retinal vein occlusion (BRVO) were analyzed. Even though treatment is available, the result of branch retinal vein branch occlusion is often unpredictable, due to this it is important to determine factors which influence the treatment results and therefore to predict the possible outcome after receiving treatment. Aim. To determine the potential risk factors which may harm the treatment of branch retinal vein occlusion. Materials and methods. 59 medical records were analyzed. Patients were divided into 2 groups – 1st group (34 patients) – with improvement after treatment after 1 year, 2nd group (25 patients) – without improvement after treatment after 1 year. The factors were analyzed: age, ischemic or non-ischemic BRVO, duration of anamnesis (>3 months/< 3months), additional diagnoses such as arterial hypertension, hyperlipidemia, diabetes and glaucoma, as well as macular thickness and visual acuity (logMAR) before and after treatment were analyzed. Results. The mean age of the patients with improvement after treatment is 64,53 ± 8,92 years, without improvement it is 64,96 ± 12,74 years. There was no statistically significant difference between the groups (PT > 0,05). The ischemic BRVO showed statistically significant (Pχ = 5,96 x10-7) impact on the outcome of the treatment. 28,13% of the patients with improvement had ischemic BRVO, but 92,59% non-ischemic BRVO. 71,88% of the patients without improvement had ischemic BRVO, but 7,41% non-ischemic BRVO. The duration of the anamnesis >3 months showed statistically significant (Pχ = 2,66 x10-4) effect on the results after treatment. The improvement after treatment with anamnesis < 3 months had 73,17% patients, but if the anamnesis was > 3 months, the visual improvement was only 22,22%. 66,10% of the patients had arterial hypertension, 6,77% - diabetes, 23,73% - hyperlipidemia, 40,68% - glaucoma. There was no statistically significant difference between the groups (Pχ > 0,05). Macular thickness and visual acuity before the treatment did not show any statistically significant difference. (PMV > 0,05). Conclusions. The outcome of the treatment in case of retinal vein occlusion harms ischemic type of BRVO and duration of anamnesis >3 months. Glaucoma, hyperlipidemia, arterial hypertension, diabetes also do not impact the outcome on macular thickness and visual acuity before treatment do not impact the outcome of the treatment.