Ķermeņa dismorfisko traucējumu izplatība jaunu pieaugušo vidū

Abstract

Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir psihiski traucējumi, kuriem raksturīga pārņemtība ar vienu vai vairākiem neeksistējošiem vai esošo defektu pārspīlējumiem. Lai uzlabotu savu ārējo izskatu, pacienti meklē terapijas iespējas pie estētiskās medicīnas speciālistiem. Tādā veidā bieži slimība netiek diagnosticēta savlaicīgi. Ir nepieciešams ērts un efektīvs instrumentārijs šo pacientu skrīningam vispārējā populācijā. Tam var kalpot Ķermeņa dismorfisko traucējumu anketa. Slimība rada emocionālas ciešanas, pasliktina sociālās, darba un mācību funkcionēšanas spējas. Ir svarīgi izvērtēt cik izteikta ir pārņemtības ietekme uz ķermeņa tēlu ikdienas situācijās. Pētījuma mērķis: Veikt Ķermeņa dismorfisko traucējumu anketas latviešu un krievu valodas tulkojuma lingvistisko adaptāciju un noskaidrot ārējā izskata pārņemtības saistību ar negatīvo emocionālo pieredzi ikdienas situācijās. Materiāli un metodes: Vienmomenta pētījums, aprakstošs, atklāts, anonīms, bez kontroles grupas. Metode – aptauja. Metodika – anketēšana (Ķermeņa dismorfisko traucējumu anketas, latviešu un krievu valodas versijas, Ķermeņa tēla distresa situācijas aptauja, sociāldemogrāfisko jautājumu anketa). Rezultāti: Pirmajā pētījuma daļā piedalījās 116 respondenti (56 vīrieši un 60 sievietes). Pēc Ķermeņa dismorfisko traucējumu anketas datiem pozitīvs skrīnings bija 0 gadījumos. Anketas lingvistikai adaptācijai tika aprēķināts Kronbaha alfas koeficients – latviešu valodas versijai ir α=0.972; krievu valodas versijai α=0.963. Otrajā pētījuma daļā piedalījās 84 respondenti (18 vīrieši un 66 sievietes). Pozitīvs ķermeņa dismorfisko traucējumu sastopamība ir 2.4% (n=2). Biežākās raizes izraisošās ķermeņa daļas ir āda (pūtītes, rētas, grumbas, ādas bālums un apsārtums), mati, vēders, deguna forma un izmērs. Sievietes biežāk raizējas par savu izskatu (p=0.042) un vēlētos par to domāt mazāk salīdzinot ar vīriešiem (p=0.013). Salīdzinot ar vīriešiem sievietes mazāk izjūt bažas saistībā ar aptaukošanos (p=0.05). Emocionālai vardarbībai ir ietekme uz ķermeņa dismorfisko traucējumu attīstību (p=0.05). Pāņemtība ar ārējo izskatu korelē ar negatīvu emocionālo pieredzi ikdienas situācijās (p=0.05). 3 Secinājumi: Iegūtie rezultāti liecina, ka pārņemtība ar savu izskatu ir asociēta ar izteiktām ciešanām attiecībā pret ķermeņa tēlu sociālās, intīmās u.c. dzīves situācijās. Sievietes vairāk pārņemtas ar savu ķermeni nekā vīrieši. Emocionāla vardarbība ir riska faktors ķermeņa dismorfisko traucējumu attīstībai. Ķermeņa dismorfisko traucējumu anketas tulkojumiem ir izcili iekšējās saskaņotības rādītāji.

Body dismorphic disorder is a mental illness that is characterized by preoccupation with one or more of the imaginary defects of person’s body. To improve their appearance, patients are looking for treatment options to aesthetic medicine specialists. That is why, the disease is often not diagnosed at proper time. There is a need for a convenient and effective tool for screening these patients in the general population. This can be done with the Body Dysmorphic Disorder questionnaire. The disease causes emotional distress, reduces social relationships, work and learning capability. It is important to evaluate how strong impact has this obsession to body image in everyday situations. The aim of the study: To perform linguistic adaptation of Latvian and Russian language translation of the Body Dysmorphic Disorders questionnaire and to find out the correlation between external appearance and negative emotional experience in everyday situations. Materials and methods: Oneset research, describing, open, anonymous, without control group. Method - survey. Methodology - questionnaire (Body Dysmorphic Disorders questionnaire - Latvian and Russian version, The Situational Inventory of Body Image Dysphoria, social demographic questionnaire). Results: In the first part of the study participated 116 respondents (56 men and 60 women). According to the Body Dysmorphic Disorders questionnaire, the positive screening was detected in zero cases. For the linguistic adaptation of the questionnaire, Kronbach's alpha coefficient was calculated - for the Latvian language version α = 0.972; Russian version α = 0.963. In the second part of the study participated 84 respondents (18 men and 66 women). The positive incidence of body dysmorphic disorders was detected in 2.4% (n = 2). The most common parts of the body that cause anxiety are the skin (acne, scars, wrinkles, skin paleness and redness), hair, belly, the size and shape of nose. Women are more concerned about their appearance (p = 0.042) and would like to think less about it than men (p = 0.013). Compared to men, women feel less concerned about obesity (p = 0.05). Emotional violence has an impact on the development of body dysmorphic disorders (p = 5 0.05). Obsession with the external appearance correlates with negative emotional experience in everyday situations (p = 0.05). Conclusion: The obtained results show that obsession with its own appearance is associated with severe suffering in relation to the image of the body in social, intimate, etc. life situations. Women are more taken over by their body than men. Emotional violence is a risk factor for the development of body dysmorphic disorders. Body dysmorphic disorders questionnaire translations have excellent internal coherence indicators.