Mutes gļotādas mikrocirkulācijas novērtējums izmantojot attēlvides fotopletizmogrāfiju

Abstract

Manipulācijas ar smaganām ir kļuvušas par standarta procedūrām zobārstniecībā rosinot nepieciešamību pēc smaganu funkcionālām izvērtēšanas metodēm. It īpaši tādēļ, ka smaganu klīniskā aina nevienmēr atspoguļo to funkcionālo stāvokli un morfoloģiskās īpatnības var nomaskēt funkcionālos traucējumus. Vietējā anestēzija ir neatņemama zobārstniecības procedūra, kas novērš pacienta diskomfortu manipulāciju laikā, taču dažreiz tā var radīt arī nevēlamās blakusparādības vai pat komplikācijas, kam ir vairāki iemesli (lielās devas, individuālā jutība uz kādu no anestēzijas komponentu, traucējumi pulpas un smaganu asins apgādē, vai pat neirotoksicitāte). Līdz ar to devas samazināšana ir ļoti svarīga, taču ne uz pacienta diskomforta rēķina. Diemžēl, līdz šim zobārstniecībā nav objektīvu metožu anestēzijas novērtēšanai. Darba mērķis: Novērtēt attēlveides fotopletizmogrāfijas izmantošanas iespējas mutes gļotādas perfūzijas monitoringam epinefrīnu saturošas infiltrācijas anestēzijas laikā. Darba uzdevumi: Novērtēt attēlveides fotopletizmogrāfijas pielietojumu mutes gļotādas perfūzijas reģistrācijā. Izmeklējamo personu grupā novērtēt mutes gļotādas perfūzijas bazālo līmeni . Novērtēt artikaīna ar epinefrīna ietekmi uz mutes gļotādas perfūziju. Materiāli un metodes: Pētījumā iesaistījās 12 izmeklējamās personas. Gļotādas perfūzijas izmaiņs tika izraisītas injecējot artikaīna šķidumu ar epinefrīnu. Attēlveides fotopletizmogrāfijas sistēma sastāvēja no LED gaismas avota un industriālās monohromatiskās kameras kura tika aprīkota ar 540nm šaurjoslu interferences filtru. Smaganu video signāls tika nepārtraukti reģistrēts 12 minūtes (6 minūtes bazālais līmenis, un 6 minūtes pēc anestēzijas periods).Video apstrādi veica lai iegūtu perfūzija indeksu. Rezultāti: Fotopletizmogrāfija ir piemērota mutes gļotādas perfūzijas reģistrācijai. Mutes gļotādas bazālā perfūzija dažādām izmeklējamām personām bija nedaudz atšķirīga. Lokālā anestētiķa ar adrenalīnu ievadīšana būtiski samazināja gļotādas perfūziju anestezētā apvidū. Secinājumi: Attēlveides fotopletizmogrāfija var tikt izmantota kā uzticama metode telpiski un laikā vērtējot mutes gļotādas perfūziju. Dažādām izmeklējamām personām var būt nedaudz atšķirīgus mutes gļotādas bazālās perfūzijas vērtības. Epinefrīna saturoša anestētiķa ievadīšana būtiski samazina mutes gļotādas perfūziju anestezētā apvidū. Atslēgvārdi: mikrocirkuklācija, audu perfūzija, perfūzijas monitorings, attēlveides fotopletizmogrāfija, lokālā anestēzija.

Manipulations with mucosa has become a routine procedure in dentistry, demanding novel techniques for mucosa function assessment, as the clinical aspects of the mucosa do not always reflect the underlying morphofunctional features and can mask alterations. Local anesthesia is very common in dentistry, in order to avoid discomfort for the patients during routine dental procedures. However, anesthesia might cause some side effect-complications, because of many reasons (high dose, sensitivity to components, temporal disturbances of gingival and pulpal blood supply, neurotoxicity etc.). Reduction of dose is crucially important, but without causing discomfort for the patient. Currently there is no objective verification technique for anesthesia monitoring in dentistry, therefore the development of new techniques are crucially important. Aim: To asses use of imaging photoplethysmography for oral mucosa perfusion monitoring during the local infiltration anesthesia containing epinephrine. Objectives: To evaluate reliability of imaging photoplethysmography for recording of oral mucosa perfusion. Furthermore to asses oral mucosa baseline perfusion within the subject group. And to evaluate effect of anesthetic solution (articaine and epinephrine) on oral mucosa blood perfusion after infiltration injection. Methods and Materials: The study was carried out on 12 subjects. Alterations of mucosal microcirculation was produced by administration of articaine with epinephrine on each subject. The imaging photoplethysmography system consists of LED light source, industrial monochromatic camera equipped with 540nm narrow-band filter. Video signal was continuously recorded for 12 minutes (6 minute baseline, and 6 minute local anesthesia post administration period) and processed offline to obtain perfusion index. Results: Photoplethysmography demonstrate reliability in oral mucosa perfusion monitoring. The basal perfusion values moderately differ across the subjects. Administration of local anesthesia containing epinephrine produced remarkable decrease of perfusion in the anesthetized mucosa region. Conclusion: Imaging photoplethysmography can be utilized as a reliable contactless technique for temporal and special assessment of oral mucosa perfusion. Various different subjects exhibited moderately different levels of baseline oral mucosa perfusion. Epinephrine containing infiltration anesthesia substantially decreased oral mucosa perfusion in anesthetized site. Keywords: blood microcirculation, tissue perfusion, perfusion monitoring, imaging photoplethysmography, remote photoplethysmography, oral mucosa, gingival microcirculation, dental anesthesia