Farmaceita un ārsta komunikācijas analīze Latvijā

Abstract

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp ārstu un farmaceitu ir praksē pierādīts modelis veiksmīgam pacienta ārstniecības procesam. Lai sasniegtu veiksmīgu ārstniecības procesu ir nepieciešama komunikācija, kura ne vienmēr norisinās starp veselības aprūpes speciālistiem, šajā gadījumā starp ārstu un farmaceitu. Tas ir viens no iemesliem medicīnisko kļūdu pieļaušanā, pacienta līdzestības mazināšanā un terapijas efektivitātē. Bakalaura darba mērķis ir analizēt komunikāciju starp ārstu un farmaceitu Latvijā. Darba veikšanā tika izmantota empīriskā pētījuma metode. Anketas aizpildīja atsevišķi ārstniecības speciālisti, farmaceiti un medicīnas studenti. Kopā tika saņemtas 109 anketas. Anketas atbildes tika saņemtas no LFB prezidentes Daces Ķikutes un BENU aptiekas pārstāves Vizmas Vīksnas. Rezultātā tika secināts, ka komunikācijas uzlabošana var uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, bet ir nepieciešams veikt uzlabojumus e-veselības sistēmā, veselības aprūpes speciālistu pieejamībā un kopīgi komunikācijas treniņi ārstiem un farmaceitiem. ATSLĒGVĀRDI: farmaceits, ārsts, komunikācija, veselības aprūpe, farmaceitiskā aprūpe, Latvija, pacients

Collaboration and exchange of information between doctor and pharmacist is proven model of successful patient treatment therapy. To achieve successful treatment therapy, there is need for a communication that isn`t always happening between health care professionals, in this case between doctor and pharmacist. That is one of the reasons why there is possibility to make medical erros, patient adherence and therapeutic effect are decreasing. Bachelor thesis aims to analyze communication between doctor and pharmacist in Latvia. In this paper the empirical research method was used. Questionnaires were completed separately by healthcare professionals doctors, pharmacists and medical students. For the data analyses 109 surveys were used. Questionnaires were also received from president of LFB Dace Ķikute and “BENU aptieka” representative Vizma Vīksna. As a result, it was concluded that improving communication between both profesions can improve the quality of life of the patient, but there is need for improvement in “e-veselība” system, access to health care providers and communication training for doctors and pharmacists KEYWORDS: pharmacist, doctor, communication, health care, pharmaceutical care, Latvia, patient