Labējo populistu partiju salīdzinājums Somijā un Igaunijā

Abstract

Šajā pētnieciskajā darbā ‘‘Labējo populistu partiju salīdzinājums Somijā un Igaunijā” tiek aplūkota ne tikai ļoti aktuāla, bet iespējams arī viena no nozīmīgākajām tēmām pasaules politikā pēdējos 30 gados – populisms. Šī darba mērķis bija censties noskaidrot vai izmantojot ‘‘The Four D’s” modeli ir iespējams pierādīt, ka salīdzinātajām Somijas un Igaunijas partijām ir kopīga nacionālā populisma identitāte un, ka tās pieder pie vienas „partiju ģimenes”. Kā teorētiskā pieeja tiek izmantota Cas Mudes (Cas Mudde) „populisma” jēdziena definīcija un „partiju ģimeņu” teorētiskais ietvars. Empīriskajā daļā teorētisko pamatu veido Rodžera Ītvela (Roger Eatwell) un Metjū Gudvina (Matthew Goodwin) ‘‘Four D’s” modelis, kas ļauj konstatēt vai politisku partiju var dēvēt par nacionālpopulistisku. Metodoloģiju veido kvalitatīvās pētniecības metodes: kvalitatīvā kontentanalīze un salīdzinošā analīze. Pamatojoties uz Muddes „populisma” definīciju autors izvēlējās salīdzināt Somijas FINNS un Igaunijas EKRE partijas. Kontentanalīzē meklējot ‘‘Four D’s” modelī definētās nacionālā populisma pazīmes (neuzticība (distrust), noārdīšanās (destruction), nevienlīdzība (deprivation), nodalīšanās (de-alignment) ) partiju programmās, partijas biedru un līderu izteikumos u.c. autoram izdevās gūt apstiprinājumu darbā izvirzītajai hipotēzei: Somijas un Igaunijas labējo populistu partijas pieder pie vienas nacionālo populistu partiju ģimenes. Šajā darbā autors arī secināja, ka nacionālais populisms ir daudz kas vairāk, nekā atsevišķu politisko partiju un to atbalstītāju īslaicīgs protests pret valdošajām elitēm. Patiesībā nacionālais populisms ir daļa no lielākas paradigmas maiņas, kas izpaužas kā pretošanās pret globalizāciju visās tās izpausmēs. Šīs pārmaiņas cilvēku attieksmē, galvenokārt, ir izraisījusi nedrošības sajūta, ko cilvēki izjūt trīs jomās: robežkontrole, ekonomika un kultūra.

In this research paper ‘‘Comparison between right-wing populist parties in Finland and Estonia” the topic that is being looked at, not only is very topical nowadays, but perhaps one of the most important ones in world politics in the last 30 years – populism. The purpose of this work was to find out whether applying ‘‘The Four D's” model could prove that the compared parties of Findland and Estonia share a common national populist identity and belong to a single „party family”. As a theoretical approach, the author used Cas Muddes definition of populism and his constructed theoretical framework for the concept of „party families”. As the theoretical foundation for the empirical part the author chose the critically acclaimed work ‘‘National Populism: The Revolt Against Liberal Democracy” by Roger Eatwell and Matthew Goodwin, which provides a model the authors call ‘‘The four D's” that helps to recognize whether a political party can be called national populist. The methodology consists of qualitative research methods: qualitative contentanalysis and comparative analysis. Based of Muddes definition of populism, the author chose to compare the Finnish FINNS and the Estonian ECRE party. By trying to identify the the characteristics of national populism portrayed in the ‘‘Four D’s” model (distrust, destruction, deprivation, de-alignment) in the party political manifestos and programs, the rhetoric of party members and their leaders, etc., the author succeeded in confirming the hypothesis: The Finnish and Estonian right-wing populist parties both belong to a single national populist party family. In this work, the author also concluded that national populism is much more than a temporary protest by individual political parties and their supporters against the ruling elites. In fact, national populism is part of a greater paradigm shift, expressed in the form of resistance against globalisation in all its manifestations. These changes in attitudes, above all, are led by feelings of insecurity that people experience in three main areas: border control, economics and culture.