Iedzīvotāju piesaiste vietai un apkaimes aktīvisms: Bolderājas, Kundziņsalas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja gadījumi

Abstract

Maģistra darbs „Iedzīvotāju piesaiste vietai un apkaimes aktīvisms: Bolderājas, Kundziņsalas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja gadījumi” tapis projekta “Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas lejtecē” ietvaros, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (lzp-2018/1-0446). Tā mērķis ir noskaidrot Bolderājas, Kundziņsalas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāju piesaisti apkaimei un izpētīt piesaistes nozīmi iedzīvotāju apkaimes aktīvismā. Darba teorētiskajā daļā aplūkoti divi pamatjēdzieni: pilsētas apkaimes jēdziens, ieskaitot apkaimju veidošanās un attīstības interpretācijas dažādu pilsētas sociologu skatījumā; piesaiste apkaimei jēdziens, tā tvērums un dimensijas, kā arī dažādu faktoru ietekme. Teorētiskās daļas noslēgumā, pamatojoties dažādu autoru darbos par aktīvismu un apkaimes aktīvismu, piedāvāta sintezēta jēdziena definīcija un tā izpētes teorētiskais modelis. Darba empīriskajā daļā izmantoti projekta ietvaros veiktās Bolderājas, Kundziņsalas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāju interneta aptaujas kvantitatīvie dati, kā arī kvalitatīvie dati (intervijas) no projekta grupas tikšanās reizēm ar šo apkaimju biedrību pārstāvjiem. Kvantitatīvo datu analīzē izmantota aprakstošā statistikas metodes un neparametriskās metodes, turpretī kvalitatīvo datu analīzē izmantota tematiskās analīzes metode. Respondentu atbildes liecina, ka pastāv saikne starp indivīda piesaisti apkaimei un viņa iesaistīšanos apkaimes aktīvismā. Lai to ilustrētu, izveidots teorētiskais modelis, skaidrojot, ka, iestājoties notikumam (katalizatoram), pastāv lielāka iespēja, ka iedzīvotāji ar lielāki piesaisti vietai rīkosies, lai mainītu situāciju (iesaistīsies aktīvismā), bet iedzīvotāji ar vājāku piesaisti, apsvers iespēju pārcelties citviet, nevis uzlabot savas dzīves vietas kvalitāti. Kvalitatīvo datu analīze liecina, ka dominējošais aktīvisma cēlonis vai impulss ir dzīvesvietas vides kvalitātes apdraudējums, kā individuālajā, tā visas apkaimes mērogā.

Master thesis “Place attachment and neighbourhood activism: cases of Bolderaja, Kundzinsala, Mangalsala and Vecmilgravis” was drafted within the frameworks of the project “Living Next to the Port: Eco-Narratives, Local Histories and Environmental Activism in the Daugava Delta” (lzp-2018/1-0446), which is implemented by the Institute of Literature, Folklore and Art. The aim of the thesis is to examine attachment to the neighbourhoods and the role of the attachment in neighbourhood activism. The theoretical part includes several theories of urban sociologists on the concept and development of neighbourhood; concept of the place attachment, including dimensions, elements and influence of different factors. In addition, on a basis of theoretical works and studies on activism and neighbourhood activism, a new concept of neighbourhood activism is proposed. The main source for the empirical part is the results of the internet survey for inhabitants of the neighbourhoods and results of the meetings (interviews) with the Bodleraja, Kudzinsala, Mangalsala and Vecimlgravis neighbourhood activists. Quantitative data were analysed with descriptive and non-parametric methods. Qualitative data were analysed with the thematic analysis method. Results of analysis show link between place attachment and involvement in neighbourhood activism. A new theoretical model was created, showing that when facing an obstacle, threat, people with stronger place attachment tend to involve in activism, while those with weaker place attachment would consider moving to another place. In addition, the analysis of qualitative data suggest that activism is stimulated by threats at individual and neighbourhood levels and most likely related to the environment quality. Keywords: place attachment, neighbourhood activism, port neighbourhoods, environmental quality