Aktīvas runas attīstības sekmēšana trīsgadīgiem bērniem mūsdienu izglītības tendenču kontekstā

Abstract

Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tematu “Aktīvas runas attīstības sekmēšana trīsgadīgiem bērniem mūsdienu izglītības tendenču kontekstā.” Temata aktualitāte saistīta ar apstākli, ka ar 2019.gada septembri stājas spēkā jaunais izglītības saturs – kompetenču izglītība, kurā uzsvars likts uz lietpratības, patstāvības un sadarbības prasmju veidošanu. Tas nav iespējams bez bērnu aktīvās runas attīstības. Tādēļ nepieciešams aktualizēt jautājumus, kā pirmsskolas skolotāji var veiksmīgi attīstīt bērnu runu, adaptējot uzkrāto pedagoģisko pieredzi jaunā izglītības satura prasībām. Pētījuma mērķis ir teorētiski pētīt un empīriski pamatot kompetenču pieejas efektivitāti aktīvās runas sekmēšanā trīsgadīgiem bērniem. Saskaņā ar mērķi darbu veido teorētiskā un empīriskā daļa. Teorētiskajā daļā darba autore padziļināti pēta mūsdienu izglītības tendences, analizējot šo ideju veidošanās vēsturiskos aspektus un mūsdienu interpretāciju, vadoties pēc tādu autoru atziņām kā M. Avartani (Awartani, Whitman, 2008), B. Madlen (2014), J. Grava (2018), Dž. Skots (Scott, Butler, 2012),., integrējot arī tradicionālās pirmsskolas pedagoģijas pārstāvju I. Stangaines (2005, 2007, 2012), D. Lieģenieces (1999) Ļ. Vengera (Венгер, 1989), Ļ.Vigotska (Выготский, 1999), V. Davidova (Давыдов, 1986) u.c. atziņas. Teorētiskajā pamatojumā liela uzmanība ir pievērsta valodas attīstības likumsakarībām, izmantojot tādu autoru pētījumus kā I. Freberga (2007, 2013), S. Vorda (2017), T. Zīriņa (2017), I. Miltiņa (2013),Ž. Vardzelašvili (Вардзелашвили, 2019) u.c. Tas ļauj ne tikai pamatot kompetenču pieejas zinātniskos aspektus, bet arī noteikt galvenos metodiskos paņēmienus, ko varētu izmantot darbā ar jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem. Empīriskajā daļā tika pētīti 14 trīsgadīgi bērni, atklājot viņu runas attīstības īpatnības – bērniem. Augsti rezultāti tika panākti runas aktivizēšanā – bērni sāka izrādīt iniciatīvu, vēršoties ar jautājumiem grupā ir bērni, kuri tikai tagad ir sākuši runāt, ir šaurs aktīvais vārdu krājums, runa agramatiska, dominē frāžu runa, un ir bērni, kuri runā izvērsti, gramatiski pareiziem saliktiem teikumiem. Attiecīgi tiek pamatots, ka mācību process ir jāveido diferencēti, izvirzot atšķirīgus runas attīstīšanas uzdevumus grupas bērniem, lai nepieļautu, ka talantīgākie un spējīgākie bērni tiek savā attīstībā bremzēti. Veiktā empīriskā pētījuma rezultātā pozitīva runas attīstības dinamika tika panākta visiem, lūgumiem, saviem stāstījumiem pie skolotājas un vienaudžiem. Rezultāti ļāva apstiprināt hipotēzi: kompetenču pieeja ļauj mācību procesu pakārtot ļoti atšķirīgam trīsgadīgu bērnu runas attīstības līmenim un vienādi sekmēt aktīvo runu visiem bērniem viņu potenciālo iespēju robežās. Apjoms: 53 lpp., 4 att., 8 tab, 68 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: kompetenču pieeja, aktīvā runa, trīsgadīgi bērni,pedagogu paņiemieni.

The qualification paper is devoted to the promotion of active speech development for three-year-olds in the context of contemporary educational trends. The relevance of the topic is related to the fact that from September 2019 the new educational content comes into force - competence education, which promotes development of new skills, independence and cooperation skills. This is not possible without the active development of children's speech. Therefore, it is necessary to raise the issues of how pre-school teachers can successfully develop children's speech by adapting the accumulated pedagogical experience to met the new requirements. The aim of the study is to theoretically study and empirically justify the effectiveness of the competence approach in promoting active speech for three-year-old children. According to the goal the work consists of the theoretical and empirical part. In the theoretical part, the author explores the trends of modern education in depth by analyzing the historical aspects of these ideas and interpreting them in the light of the findings of authors such as M. Avartani (Awartani, Whitman, 2008), B. Madlen (2014), J. Grava (2018) , J. Scott (Scott, Butler, 2012), also integrating traditional pre-school pedagogy I. Stangaines (2005, 2007, 2012), D. Lieģenieces (1999), Ļ. Vengera (Венгер, 1989), L.Vigotska (Выготский, 1999), V. Davidova (Давыдов, 1986), etc. quotes. Theoretical substantiation is focused on the regularities of language development, using the research of authors such as I. Freberga (2007, 2013), S. Vorda (2017), T. Zīriņa (2017), I. Miltiņa (2013), Ž. Vardzelašvili (Вардзелашвили, 2019), etc. This allows not only to justify the scientific aspects of the competence approach, but also to identify the main methodologies that could be applied working with young preschool children. In the empirical part, 14 three-year-old children were studied, revealing the peculiarities of their speech development - there are children in the group who have just started talking, a narrow active vocabulary, an agrammatic speech, and a speech-spoken, grammatically correct compound sentence. . Accordingly, it is justified that the learning process should be differentiated, with different speech development tasks for the children of the group in order to prevent the most talented and capable children from being hindered in their development. The result of empirical research showed that the positive dynamics of speech development were achieved for all children. High results were achieved in speech activation - children began to take the initiative by asking questions, requests, telling their teacher and peers. The results confirmed the hypothesis: the Competence Approach allows the learning process to be subordinated to a very different level of development of three-year-old children's speech and equally to promote active speech to all children within their potential. Volume: 53 pages, 4 figures, 8 tabs, 68 literature sources.