DSM-5 alternatīvajā personības traucējumu modelī iekļauto personības traucējumu iezīmju saistība ar MMPI-2 testa skalām

Abstract

Pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektajā izdevumā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th edition – DSM-5) iekļautā alternatīvā modeļa (Sadaļa III) dimensionālām personības traucējumiem raksturīgām personības iezīmēm, mērītām ar DSM-5 Personības Aptauju (PID-5) un Minesotas daudzfaktoru personības testa otrās redakcijas (Minnesota Multiphasic Personality Inventory 2 - MMPI-2) testa skalām, psihiatrisko pacientu izlasē. Kā papildus mērķis tika izvirzīts PID-5 (Personality Inventory for DSM-5) adaptācija un psihometrisko rādītāju pārbaude Latvijas izlasē. Pētījuma kopēju izlasi veidoja 317 Latvijas populācijas iedzīvotāji, no kuriem 76 bija vīrieši un 241– sievietes, vecumā no 18 līdz 73 gadiem. Klīnisko apakšizlasi, veidoja 64 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra dienas un diennakts stacionāru pacienti (27 vīrieši; 37 sievietes). Kontrolizlasi veidoja 243 nejauši izvēlēti Latvijas populācijas iedzīvotāji (48 vīrieši; 195 sievietes). Klīniskās izlases respondentiem tika lūgts aizpildīt 2 aptaujas: DSM-5 Personības Aptauja (Personality Inventory for DSM-5 – PID-5; Krueger, Derringer, Markon, Watson, Skodol, 2012, tulkojumu latviešu valodā, šī pētījuma ietvaros, veica Agnese Zagorska), Minesotas daudzfaktoru personības testa otrā redakcija (Minnesota Multiphasic Personality Inventory 2 - MMPI-2; Butcher et al. 1989; adaptācija latviešu valodā Sarma, Z., 2005 ). Kontrolizlases respondentiem tika lūgts aizpildīt tikai DSM-5 Personības Aptauju. Pētījuma rezultāti parāda, ka PID-5 aptaujas un MMPI-2 testa skalu korelaciju analīzē iegūtie rezultāti kopumā uzrāda empīriski nozīmīgu saistību starp abu mērījumu skalām, kas ir saskaņā ar attiecīgo skalu teorētisko nozīmi un konceptuālo pamatu un kopumā raksturo psihopatoloģijas pazīmes caur trīs galvenajiem izpausmes veidiem – internalizētas, eksternalizētas un psihotiskas pazīmes. PID-5 aptaujas latviešu valodas versija pietiekami ticami mēra 25 zemākās pakāpes personības iezīmes jeb aspektus un spēj sniegt ticamu daudzdimensinālu pataloģisku personības iezīmju profilu.

The aim of this study was to evaluate the convergence between Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, fifth edition (DSM-5) alternative model (Section III) dimensional personality traits, as operationalized via the Personality Inventory for DSM-5 (PID-5), and Minnesota Multiphasic Personality Inventory 2 (MMPI-2) scale scores in a psychiatric patient sample. In addition the psychometric properties on the Latvian adaptation of the Personality Inventory for DSM-5 (PID-5) was assessed. The population of 317 individuals,76 males and 241 females, ages of 18 to 73 years from Latvia participated this study. A clinical sample was formed of 64 patients (27 males; 37 females) who were recruited through Riga Mental and Addictive Disorders Hospital. The control group consisted of 243(48 males; 195 females) randomly recruited individuals from Latvia. Clinical sample was asked to fill in three questionnaires: Personality Inventory for DSM-5 (PID-5; Krueger, Derringer, Markon, Watson, Skodol, 2012), Minnesota Multiphasic Personality Inventory 2 (MMPI-2; Butcher et al. 1989; adaptation in Latvian language Sarma, Z., 2005 ). Control group was asked to fill in only Personality Inventory for DSM-5. Correlation analyses of PID-5 and MMPI-2 scales showed empirical convergence between the scales of these two measures that were thematically meaningful and in accordance with conceptual expectations and generally describes psychopathology through the three main forms of expression: internalized, externalized and psychotic traits. The Latvian version of Personality Inventory for DSM-5 (PID-5) reliably measures the 25 personality facets and can provide a reliable profile of multi-dimensional pathological personality traits.