Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes vadlīniju siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoru izvērtējums degradēto purvu rekultivācijas piemērā

Abstract

Pasaulē tiek pielietotas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izstrādātās vadlīnijas, kur noteikti siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, ko lietot aprēķinos starptautiskajos SEG inventarizācijas ziņojumos. Pētījumos pasaulē ir pierādījies, ka IPCC izstrādātie faktori neatbilst faktiskajiem faktoriem. Latvijā nav veikti pētījumi, kas praksē pārbaudītu teorētiskos IPCC emisiju faktorus degradētos kūdrājos pēc to rekultivācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot degradēto purvu dažādu izmantošanas veidu faktisko SEG emisiju ietekmējošos faktorus un izvērtēt to atbilstību IPCC noklusējuma SEG emisiju vērtībām. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijā izmantotie SEG emisiju IPCC faktori neatbilst faktiskajām CO2, CH4 un N2O emisijām.

The guidelines developed by the Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC), which identify greenhouse gas (GHG) emission factors for use in calculations in international GHG inventory reports, are used worldwide. Research in the world has shown that the factors developed by the IPCC do not correspond to the actual factors. No research has been carried out in Latvia to test the theoretical IPCC emission factors in degraded peatlands after their recultivation. The goal of the Master's thesis is to find out the factors influencing actual GHG emissions of various uses of peatlands and to assess their compliance with IPCC default GHG emission values. The results of the study show that GHG emissions IPCC factors used in Latvia do not correspond to actual CO2, CH4 and N2O emissions.