Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru pret Eiropas Savienības dalībvalstīm analīze

Abstract

Eiropas Komisijas ierosinātās pārkāpuma procedūras pret Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no svarīgākajiem tiesību instrumentiem, ar kuru tiek nodrošināts Eiropas Savienības tiesību pārākums un panākta tiesību harmonizācija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā laika gaitā notikušās izmaiņas pārkāpuma procedūru tiesiskajā mehānismā, bieži vien centieni veicināt to efektivitāti panāk pretējo efektu. Attiecīgi darbā autore apskata pārkāpuma procedūru tiesiskā mehānisma vēsturi, attīstību, veidus un gaitu, kā arī analizēs aktuālākos problēmjautājumus, kas sevī ietver Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas neviennozīmīgo praksi. Darbā tiek analizēta arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.panta trešā daļu, kuras mērķis padarīt pārkāpuma procedūru tiesisko mehānismu efektīvāku, šķietami dažās situācijās rada pretējo efektu.

The infringement procedures initiated by the European Commission against the Member States of the European Union are one of the most important legal instruments to ensure the primacy of European Union law and the harmonization of statutory legal acts between the Member States of the European Union. However, given the changes in the legal mechanism of infringement procedure over time, efforts to promote their effectiveness are often counterproductive. In light of this, the author examnies the history, development, types and course of the legal mechanism of infringement procedures, as well as analyzes the most pressing issues that include the ambiguous practice of the European Commission as well as of the Court of Justice of the European Union. The paper also analyzes the third paragraph of Article 260 of the Treaty on the Functioning of the European Union, the purpose of which is to make the legal mechanism for infringement proceedings more effective, yet seemingly in some situations it seems to have the opposite effect.