Ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistīta apstākļa, kurš likumā nav paredzēts atzīšana par atbildību mīkstinošu apstākli vēsture Latvijas teritorijā, funkcija un iespējamie attīstības virzieni

Abstract

Adekvāta soda noteikšana ir viens no cilvēktiesību – tiesībām uz taisnīgu tiesu aspektiem, un spriedumus, ar kuriem vainīgajai personai piespriež sodu, tiesa pieņem gandrīz katru dienu. Soda noteikšanas kritēriji stingri uzskaitīti normatīvajos aktos, izņemot vienu – ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistīta apstākļa, kurš likumā nav paredzēts atzīšana par atbildību mīkstinošu apstākli – robežas šo tiesību piemērošanā nav īsti skaidras, jo šī norma paver iespēju tiesību piemērotājam izvēlēties jebkādu apstākli, kas saistīts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, kurš nav paredzēts likumā, lai mīkstinātu vainīgajam atbildību. Darbā apskatīti problēmjautājumi par ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistīta apstākļa, kurš likumā nav paredzēts atzīšanu par atbildību mīkstinošu apstākli, tā izpratnes un jēgas dažādo tulkošanu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumos un lielākoties Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumos. Pētījuma mērķis ir tiesu nolēmumu izpētes rezultātā sniegt ieteikumus normatīvā regulējuma grozījumiem. No iegūtajiem rezultātiem secināms, ka ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistīta apstākļa, kurš likumā nav paredzēts atzīšana par atbildību mīkstinošu apstākli izpratne un jēga ir nekonsekventa, un vienprātības šādu tiesību piemērošanā nav. No secinājumiem izriet, ka absolūtajā vairākumā gadījumu, kad oficiālajam tiesību piemērotājam ir iespēja izmantot šādu tiesību, tas to nedara speciāla un ievērību pelnoša gadījuma dēļ un minēto tiesību īpašo jēgu absolūtā vairākumā gadījumu neizskaidro un neuzsver nolēmumā. Autores viens no piedāvātajiem variantiem, kopā ar uzskaitīto konkrēto apstākļu, kad mīkstināms sods paplašināšanu īpašiem gadījumiem, ir ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma saistīta apstākļa, kurš likumā nav paredzēts atzīšanu par atbildību mīkstinošu apstākli izslēgšana no Krimināllikuma. Atslēgvārdi : 1.kriminālatbildība; 2.atbildību mīkstinošie apstākļi; 3.soda noteikšana; 4.soda mēra samazināšana.

An appropriate and justified punishment is one of the aspects of the human right to a fair trial and verdicts like these are made almost every day. The criteria for the amplitude of the punishment is usually strictly regulated by the law, but one – the right of the judge or the prosecutor to recognize a circumstance that is connected to the commited criminal offence in a case as a liability mitigating circumstance, even if it is not intended in the law – the ambit of using this right is not quite clear. This work reviews the problems of using the right to recognize a circumstance that is connected to the commited criminal offence in a case as a liability mitigating circumstance if it is not intended in the law, it’s contraversial uptake in the Republic of Latvia’s Supreme court Criminal Senate’s judgements and mostly Riga regional Criminal court judgements. The goal of this work is to give valid proposals for the improvement of normative regulations. Conclusions drawn from the results of reaserch on more then three hundred court judgements show that the scope of the right to recognize a circumstance that is connected to the commited criminal offence in a case as a liability mitigating circumstance if it is not intended in the law is ambiguous and there is no consensus in the application of this norm. In the utmost cases this right is used not as a right of a special occasion, but without any serious contemplation on how exclusive this right is. The author brings forward a suggestion, that this kind of right might be excluded from the law, accordingly adjusting a norm that dictates obligatory reasons to mitigate liability to the prosecuted person. Key words : 1.criminal liability; 2.mitigating circumstances; 3.determination of penalty; 4.reduction of penalty.