Deguna ventilatoro funkciju izmaiņas alkohola ietekmē, novērtējot ar 4-fāzu rinomanometriju

Abstract

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau gadu simtiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošanas ietekme nebūtu zinātniski pētīta. Ikdienas otorinolaringologa praksē bieža pacientu sūdzība ir par apgrūtinātu deguna elpošanu lietojot alkoholu. Mērenās devās alkohols dod pozitīvu pienesumu ikdienas dzīvei – anksiolītiskas īpašības pēc garas darba dienas, profilakse pret kardiovaskulārām saslimšanām ilgākam mūžam un lielisks sociālais lubrikants adaptējoties jaunai videi. Uzsākot šo diplomdarbu tika pētīti vairāki literatūras avoti ar mērķi atrast informāciju par līdzīgiem pētījumiem, taču nācās saskarties ar faktu, ka mērījumos balstītu pētijumu par alkohola ietekmi uz deguna rezistenci nebija iespējams atrast. Tāpēc šim pētījumam tiek izmantots četru-fāzu rinomanometrs, kas ir efektīva deguna ventilatorās funkcijas izmeklēšanas ierīce. Darba mērķis:  Noskaidrot vai alkoholam ir spēja ietekmēt deguna rezistences izmaiņas un izvērtēt to ar četru-fāzu rinomanometriju. Pētījuma rezultāti tika iegūti izmantojot 20 jaunus, fiziski veselus respondentus, kuriem pētījuma veikšanas laikā nav aktīvi noritoša deguna slimības pazīmes un pastāvīga deguna obstrukcija. Katram no respondentiem tika veikti 4 četru-fāzu rinomanometrijas mērījumi ar mērķi izvērtēt deguna elpceļu rezistenci atsevišķi labajai un kreisajai nāsij. Viens mērījums pirms alkohola lietošanas un tad sekojoši 15 – 30 – 60 minūšu intervālos. Kopā tika apkopoti 160 rinomanometrijas mērījumi, katra respondenta labajai un kreisajai nāsij. Darba secinājumi: 1. Pieaugot alkohola koncentrācijai asinīs attiecīgi pieaug arī deguna rezistence. 2. Alkohola koncentrācija asinīs ietekmē subjektīvo pašnovērtēju par deguna elpošanu. 3. Alkohola ietekme uz deguna rezistences izmaiņām ir atkarīga no katra indivīda deguna anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. 4. Vairumam respondentu pēc alkohola lietošanas deguna rezistences izmaiņas saglabājas līdz pat 60 minūtēm, kur vairumam augstākais deguna rezistences punkts ir 60 minūšu laika punktā. 5. Darba iegūtie rezultāti ir pietiekami nozīmigi, lai būtu kā pamats plašākiem pētījumiem, kurus varētu izmantot gan klīniskajā praksē, gan rinomanometrijas standartu uzlabošanu.

“The effects of alcohol consumption on nasal ventilatory function measured with 4-phase rhinomanometry.” Alcohol has been a part of culture for centuries, so it would be strange if its effects were not scientifically studied. In everyday ENT practice, patients often complain about having difficulties in nasal breathing after consuming alcohol. There are no reliable or evidence based conclusions that alcohol has any effect on nasal ventilatory function. The aim of the study is to determine the effects of alcohol on nasal resistance in the group of young, healthy male volunteers. Therefore 4-phase rhinomanometry is an effective method which allows objective valuation of nasal resistance The aim of the study is:  Determine the effects of alcohol on nasal resistance using 4-phase rhinomanometry. 4-phase rhinomanometry (4-PR) measurements were undertaken on 20 physically healthy and active men in the age category of 20 – 30 years, who had no no active signs of bacterial or viral infection and persistent nasal obstruction. 4-PR measurements were performed to evaluate nasal resistance separately for the right and left nostril. The first was done measurement before alcohol consumption and further measurements were done after 15 – 30 – 60 minute intervals. A total of 160 4-PR measurements were collected from each participants right and left nostril. Conclusions: 1. Elevated blood levels tend to increase nasal resistance. 2. Blood alcohol concentration affects the subjective sensation of nasal breathing 3. Alcohol mediated effects on nasal resistance depend on the anatomical and physiological features of the invididuals nose. 4. Most of the participants showed increased nasal resistance even after 60 minutes of elevated blood alcohol level, with the highest resistance point at 60 minutes. 5. The data obtained from this thesis are important enough to provide the basis for more extensive research that could be used in clinical practice as well as to improvement of rhinomanometry standards