Ādas citoloģijas un dermatoskopijas atrades salīdzinājums bazālo šūnu karcinomas diagnostikā

Abstract

Tēmas aktualitāte. Bazālo šūnu karcinoma ir visbiežāk sastopamā ne-melanomas ādas vēža forma, kas raksturojas ar strauju saslimstības pieaugumu. Latvijā kā vienu no diagnostikas metodēm izmanto citoloģiju, kas nereti uzrāda viltus negatīvu rezultātu. Mērķis. Salīdzināt citoloģijas un dermatoskopijas atrades bazālo šūnu karcinomas gadījumos un noskaidrot biežākos riska faktorus bazālo šūnu karcinomas gadījumos Latvijā. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts SIA “Derma Clinic Riga”, SIA “Veselība un estētika”, Freibergas Selgas – ārsta dermatologa, venerologa un kosmetologa praksē. Pētījumā iekļauti 65 pacienti, kuriem dermatoskopiski vai citoloģiski diagnosticēta BŠK, kas dokumentētas laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. februārim, 27 citi pacienti ar konstatētu BŠK jebkurā laika periodā un 60 cilvēku kontroles grupa, kam nav konstatēta BŠK. Datu aprakstošā analīze veikta izmantojot Microsoft Excel 365 ProPlus, statistiskā analīze veikta ar R-3.3.2, izmantojot RStudio vidi. Rezultāti. Pacientu kopu veidoja 65 cilvēki vecumā no 38 līdz 96 gadiem ar vidējo vecumu 71,17 (SE ± 1,53 gadi, mediāna 72 gadi), no kuriem 69 % sievietes (n = 45) un 31 % vīrieši (n = 20), kuriem dermatoskopiski vai citoloģiski diagnosticēta BŠK. Visbiežāk sievietēm konstatēta vecumā no 70–79 gadiem, taču vīriešiem 80–89 gadu vecumā. Citoloģijas izmeklējumos 26,2 % (n = 17) netika konstatēta BŠK. Uz rumpja konstatētajām BŠK 94 % (n = 16) gadījumos citoloģija uzrādījusi korektu rezultātu, bet uz galvas konstatētajām 67 % (n = 29) gadījumu un uz rokām – 60 % (n = 3). Visbiežāk citoloģijas rezultāts sakrita gadījumos, kad dermatoskopijas atradē bija konstatētas zilgani pelēkas ligzdas (olveida struktūras) (79 %; n = 27), savukārt visretāk, ja bija konstatētas kļavu lapai līdzīgas struktūras (63 %; n = 5). Kopumā dermatoskopijas visbiežākā atrade bija zaroti asinsvadi (89,2 %; n = 58), tad seko multiplas zili pelēkas lodītes (58,5 %; n = 38), zilgani pelēkas ligzdas (olveida struktūras) (52,3 %; n = 34), izčūlojumi (21,5 %; n = 14), bet visretāk tika novērotas kļavu lapai līdzīgas struktūras (12,3 %; n = 8). No anketām iegūtie dati norāda, ka vīrieši BŠK konstatē vidēji pēc 17 mēnešiem, taču sievietes – pēc 22. Lielākoties pacienti karcinomu konstatējuši paši sev (70 %; n = 40), lai arī 38 % (n = 9) sieviešu un 24 % (n = 8) vīriešu karcinomas eksistences periodā ir apmeklējuši ārstu, kurš tikai 5 % (n = 2) ir bijis pirmais karcinomas pamanītājs. Pastāv statistiski būtiska sakarība BŠK ar četriem riska faktoriem, kas ir smēķēšana, gaišas ādas un hroniskas slimības esamība, hobiji āra apstākļos. Secinājumi. Citoloģija bieži uzrāda negatīvu un kļūdainu rezultātu, kas neatbilst dermatoskopiskajai atradei. Tiek novēroti līdzīgi riska faktori pasaulē un Latvijā.

Introduction. Basal cell carcinoma is the most common non-melanoma skin cancer form, that is being characterised by a rapid increase in morbidity. Cytology is often used ad one of the diagnostic methods in Latvia, however it is often showing false negative results. The purpose of the study. To compare the cytology and dermatoscopy findings in basal cell carcinoma cases and find out the most common risk factors for basal cell carcinoma in Latvia. Materials and methods. Research was conducted in SIA “Derma Clinic Riga”, SIA “Veselība un estētika”, Freiberga Selga - dermatologist, venereologist and cosmetologist practice. The study includes 65 patients who are dermatoscopically or cytologically diagnosed with BCC documented between January 1, 2016 and February 1, 2019, 27 other patients with BCC found in any given time period and a control group consisting of 60 people who are not diagnosed with BCC. Descriptive analysis of data is being conducted by using Microsoft Excel 365 ProPlus, statistical analysis is being done with R-3.3.2, by using RStudio environment. Results. The final patient sample group contained 65 people aged 38 to 96 years with the mean age of 71,17 years old (SE ± 1,53 years, median 72 years), of which 69 % was women (n = 45) and 31 % men (n = 20), who were dermatoscopically or cytologically diagnosed with BCC. Most commonly diagnosed were women aged 70–79 years old, but men – 80–89 years old. In the cytological examinations 26,2 % (n = 17) BCC was not diagnosed. In the 94 % (n = 16) cases of BCC detected on the torso, the cytology showed a correct result, but 67 % (n = 29) was detected on the head and 60% (n = 3) on arms. More often the result of cytology matched in cases when blue-grey ovoid nests were found in the dermatoscopic finding (79 %; n = 27), while the least common were maple-leaf like areas (63 %; n = 5). Overall, the most frequent dermatoscopic finding was arborizing vessels (89,2 %; n = 58), followed by multiple blue-grey globules (58,5 %; n = 38), blue-grey ovoid nests (52,3 %; n = 34), ulceration (21,5 %; n = 14), but the least frequent were maple-leaf like areas (12,3 %; n = 8). The data from questionnaires show that men find the BCC on average after 17 months, but women after 22 months. Most patients have diagnosed carcinoma by themselves (70 %; n = 40), although 38 % (n = 9) of women and 24 % (n = 8) of men have visited a doctor during the existential period of carcinoma, who has been the first observer of the carcinoma in only 5 % (n = 2) of the cases. There is a statistically significant correlation between BCC and four risk factors which are smoking, light skin, presence of a chronic illness and outdoor hobbies. Conclusions. Cytology often shows negative and mistaken result, that does not match the dermatoscopic findings. Similar risk factors are observed both in Latvia and globally.