Krūts barošanas biežums, to ietekmējošie faktori un biežākās problēmas zīdaiņiem
Author
Kvitkova, Karina
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Daugule, Ilva
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Darba mērķis. Noskaidrot zīdaiņu ēdināšanas veidu, krūts barošanu ietekmējošus faktorus, kā arī salīdzināt gremošanas traucējumu, alerģiju, respiratoru un zarnu infekciju sastopamības biežumu bērniem ar dabīgu, mākslīgu un jauktu barošanu.Materiāli un metodes. Prospektīvs pētījums veikts no 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada aprīlim, aicinot piedalīties aptaujā Latvijā dzīvojošas māmiņas, kurām bija bērni vecumā no sešiem mēnešiem līdz septiņiem gadiem. Anonīma anketa tika publicēta sociālaja vietnē Facebook, kā arī Momlife programmā. Anketa ietvēra 42 jautājumus par mātes un bērna vecumu, kā arī veselības stāvokli, grūtniecības un dzemdību norisi, ēdināšanas veidu, piebarošanas laiku un problēmas, mātes uzskatus un zināšanas par krūts barošanu. Pētījuma dati tika ievadīti Microsoft Office Excel 2010 datorpogrammā un datu analīzei tika izmantota MedCalc programma. Statistikas metodes: aprakstošās statistikas metodes, χ2 tests, T-tests.Rezultāti. Pētījumā piedalījušo māmiņu (n=500) vidējais vecums bija 29,26 gadi (SD ±5,04 gadi, mediāna 29), kur jaunākā māte bija 17 gadus veca, bet vecākā - 49 gadus veca. Vidējais bērna vecums bija 2,22 gadi (SD ±1,56, mediāna – 1,83), tostarp jaunākais bērns bija sešus mēnešus vecs, vecākais - septiņu gadu vecs. Pēc bērna piedzimšanas kopumā ekskluzīvu krūts barošanu saņēma 98,4% (492/500) zīdaiņu: dažas dienas pēc piedzimšanas - 11,6% (58/500), dažas nedēļas – 9,4% (47/500), dažus mēnešus – 16,0% (80/500) un līdz piebarošanai - 61,4% (307/500). Dabīgu barošanu pirmajā dzīves gadā saņēma - 55,8% (279/500) zīdaiņu, mākslīgu - 9,6% (48/500) un jauktu - 34,6% (173/500). Dabīgi ēdinātiem zīdaiņiem salīdzinot ar mākslīgi un jaukti ēdinātiem zīdaiņiem bija nedaudz mazāks respiratoru infekciju biežums (66,3% vs 70,8 vs 73,4%), kā arī zarnu trakta infekciju biežums (5,3% vs 10,4% vs 9,2%) (p=0,3500).Dabīgā barošana bija biežāk, jā bija agrīns mātes un jaudzimušā kontakts, salīdzinot ar tiem bērniem, kam tā nebija (55,7% vs 47,3%, p=0,1864). Dabīgā barošana bija biežāk, ja bija uzsākta agrīna zīdīšana salīdzinot ar tiem bērniem, kam nebija (61,5% vs 41,2%, p=0,0011). Dabīgā barošana samazinājas, ja dzemdību iestādē medicīniskāis personāls piedavājā piebarot bērnu ar maisījumu, salīdzinājumā ar tiem, kuriem nepiedavāja (63,9% vs 40,5%, p<0,0001).Secinājumi. Pētītajā bērnu kopā ekskluzīvu krūts barošanu līdz piebarošanai saņēma 61,4% (n=307) zīdaiņu, turklāt 55,8% (279/500) turpināja dabīgu ēdināšanu līdz viena gada vecumam. Lai gan pētītajā zīdaiņu kopā dabīgi ēdināti bērni retāk slimoja ar respiratorām un zarnu trakta infekcijām, šīs saistība būtu padziļināti jāpēta lielākā pacientu kopā.Tā kā krūts barošanu ļoti ietekmē stundas laikā uzsākta zīdīšana, kā arī maisījuma piedāvājums, būtu jāpievērš papildus uzmanība barošanas un aprūpes veidam dzemdību iestādē. Aim of study. To find out the infant type of feeding, breastfeeding influencing factors and to compare prevalence of gastrointestinal disorders, allergy, respiratory and intestinal infections among breast-fed, formula-fed and mixed-fed babies.Material and methods. A prospective study was carried out throught the internet (Facebook, Momlife) during April, 2018 till April, 2019. Mothers of children (aged six months to seven years) were asked to answer anonymous questionnaire, about mothers‘ and children’s age, pregnancy, gestation week, type of baby’s delivery, mothers and baby’deseases, allergies, infection, baby’s feeding type, solid food introduction age, mother’s education and knowledge about breastfeeding. The statistical analysis used descriptive statistic, Chi square test, T- test.Result. The total respondents (n=500) mean age was 29,26 years (SD ± 5,04 years, median 29), the youngest mother was 17 years old, and the oldest – 49 years. The mean age of children was 2,22 years (SD ±1,56, median – 1,83), out of them the youngest was six month old, but the oldest – seven years. After baby delievery exclusive breastfeeding were 98,4% (492/500) out of them: only few days – 11,6 (58/500), few weeks – 9,4% (47/500), few months – 16,0% (80/500) and till solid food introduction – 61,4% (307/500). Overall, breast-fed for the first year were – 55,8% (279/500), formula-fed – 9,6% (48/500) and mixed-fed – 34,6% (173/500).Respiratory infection prevalence were lower in breast-fed infants compared to fomula and mixed-fed infants (66,3% vs 70,8% vs 73,4%), and intestinal infection as wel (5,3% vs 10,4% vs 9,2%) (p=0,3500). Breastfeeding was more common among infants with an early breastfeeding initiation compared to those without early breastfeeding (61,5% vs 41,2%, p=0,0011). Breastfeeding was less often if mothers were offered formula by medical staff (63,9% vs 40,5%, p<0,0001). Conclution. In the studied population exclusive breastfeeding till solid food introduction was preformed in 61,4% of infants, out of them 55,8% received continious breastfeeding till the age of one year. Although breast-fed children were less likely to have respiratory and intestinal infections, the association should be analised in a larger patient sample. Since use of formula during the first days of life is a factor that influences prevalence of breastfeeding, it should be emphasised to medical staff.