Mutes veselības uzvedības modeļu, uztura paradumu ietekme uz zobu kariesa izplatīšanos pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā

Abstract

Mērķis: Šī darba mērķis bija uzzināt un analizēt vecāku sociāl-ekonomiskā stāvokļa,izglītības līmeņa ,ar ēšanas paradumiem saistīto faktoru ietekmi uzr kariesa izplatību bērniem bērnudārzos Latvijā. Materiāli un metodes: 158 bērni Latvijas bērnudārzos tika klīniski apskatīti. Tika izmeklēts mutes veselības stāvoklis. Apskati veica divi ārsti ,palīdzot asistentiem(studentiem). Apskate tika veikta ievērojot Pasaules Veselības organizācijas noteikto protokolu,izmantojot CPI zondi, intraorālu spoguli un dabīgajā apgaismojumā. Vecākiem vai par bērniem atbildīgajām personām tika izdalītas aptaujas anketas un informētās piekrišanas veidlapa aizpildīšanai pirms apskates. Anketā bija ietverti jautājumi par vecāku sociālekonomisko un izglītības līmeni, par bērnu ēšanas paradumiem (cukuru saturoša pārtika un dzērieni), kā arī par mutes higiēnas ieradumiem (zobu tīrīšana/ netīrīšana un fluoru saturošu pastu lietošana). Statistiskā analīze aprakstošas statistikas veidā tika izmantota, lai raksturotu iespējamos riska faktorus un zināmo jaucējfaktoru izplatību. Rezultāti: Hipotēze par to, ka kariesa intensitāte ir lielāka bērniem, kuri lietoja bērnu dzērienus ilgāk par vienu ar pusi gadu, netika pierādīta (p=0.67). Netika atrasta attiecība starp to, cik bieži tiek lietoti cukuru saturoši ēdieni un kariesu (p=0.91). Turklāt, netika atrasta saikne starp to, kurš veic bērna zobu tīrīšanu un kariesu (p=0.64). Pie tam, netika atrasta attiecība starp to, cik bieži zobi tiek tīrīti un kariesu (p=0.68). Savukārt, tika atrasta attiecība starp to, kad notikusi pirmā zobu tīrīšanas reize un kariesu (p=0.031). Netika atrasta attiecība starp zobu pastas izvēli un kariesu (p=0.72). Tostarp, netika atrasta attiecība starp papildus fluora lietošanu un kariesu. Tika atrasta attiecība starp sociālekonomisko stāvokli un kariesu (p=0.012). Secinājumi: Kariesa izplatība bērnu zobos ir saistīta ar tādiem faktoriem, kā ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis, vecāku izglītības līmenis, ieradumi un attieksme pret mutes higiēnu. Šos faktorus ieteicams ņemt vērā plānojot preventīvas un izglītojošas programmas par mutes dobuma higiēnu bērniem attiecīgā vecumā.

Aim The purpose of the present study was to examine and analyze the influence of selected socio-behavioral risk factors and nutritive habits on the severity and prevalence of dental caries in pre-school children of kindergartens in Latvia. Methods. 158 preschool children of two kindergartens in Latvia were examined. Oral health status was assessed clinically. The clinical assessment was performed by two examiners and assistants. The research followed the framework of World Health Organization (WHO) by using a CPI probe, as well as an oral mirror under natural light. Semi-structured, self-administrated questionnaire and a written form of consent were provided to parents/responsible adults prior to examination. The questionnaire contained variables that are related to the socio-economic, as well as educational levels of the parents, variables referring to the food (sugar-containing food and drinks) and oral hygiene habits (brushing/not brushing the teeth with fluoridated toothpaste on a daily basis) of the children. The statistical analysis in the form of descriptive statistics was used to characterize the putative risk factors and the distribution of known confounders. Results The hypothesis that intensity of caries is higher at the group that used baby bottle drinks longer than 1 and a half year (p=0.67) was not statistically approved. There was no relationship between frequency of sweets intake and caries activity (p=0.91). There was no relationship between who cleans child teeth and caries activity (p=0.64). There was no relationship between frequency of teeth brushing and caries activity (p=0.68). There was relationship found between the start of cleaning and caries activity (p=0.031). There was no relationship between toothpaste choosing and caries activity (p=0.72). The hypothesis that intensity of caries is higher at the group that didn’t use systemic fluoridation (p=0.78) was rejected. There was relationship between economic situation and caries activity (p=0.012). Conclusion Prevalence of caries in the primary dentition of children is associated with parental factors, including parents’ socio-economic status, educatonal status, behaviors, as well as attitudes related to oral health. These factors are recommended to be considered when planning preventive and educational programs about oral health for children in the particular age group.