Ekstracelulāro vezīkulu efekti uz Pārkinsona slimības modeļa žurku telpisko iemācīšanos un atmiņu

Abstract

Šī darba mērķis bija noteikt intranazāli ievadīto ekstracelulāro vezīkulu (EV) efektus uz telpisko iemācīšanos un atmiņu žurku Pārkinsona slimības modelī, izmantojot Morris ŪL testu. Iegūtie resultāti rāda, ka EVs būtiski uzlaboja Pārkinsona slimības modeļžurku īslaicīgo telpisko iemācīšanos, bet ne telpisko atmiņu. Pie tam, EVs neietekmēja Pārkinsona slimības modeļžurku telpisko iemācīšanos/atmiņu divas nedēļās pēc to ievadīšanas beigām. Iegūtie dati demonstrē, ka subhronisko EV ievadīšan varētu uzskatīt par daudzsološu stratēģiju pirmo atmiņas traucējumu novēršanā Pārkinsona slimības modeļžurkām, taču ir jāoptimizē EV ievadīšanas ilgums.

The aim of the current study was to detect the effects of intranasally administered extracellular vesicles (EVs) on spatial learning and memory in a rat model of Parkinson’s disease using Morris water maze test. Obtained results show that EVs significantly improved short-term spatial learning, but not spatial memory, of Parkinson’s disease model-rats. Moreover, EVs did not influence spatial learning/memory two weeks after cessation of their administration. The obtained data demonstrated that subchronic administration of EVs may be a promising novel approach for the treatment of first memory impairments in the animal model of Parkinson’s disease, but an optimization of their administration length is necessary.