Mobilā sociālā tīkla "Instagram" lietošanas paradumi kā sociālā salīdzinājuma un narcisma tendenču izpausmes un veicinātāji

Abstract

Bakalaura darba “Mobilā sociālā tīkla “Instagram” lietošanas paradumi kā sociālā salīdzinājuma un narcisma tendenču izpausmes un veicinātāji” mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saikne starp mobilā sociālā tīkla “Instagram” lietošanas paradumiem un noteiktu pašapziņas līmeni, tendenci uz narcistisku personību. Teorētiskās daļas pirmajā nodaļā aprakstīts pašapziņas un narcisma jēdziens un Ērvinga Gofmaņa dramaturģiskā pieeja. Otrajā nodaļā skaidrota sociālās salīdzināšanas teorija, bet trešajā – mediju lietojuma un vajadzību apmierināšanas teorija. Ceturtā nodaļa veltīta Z paaudzes raksturojumam. Piektajā nodaļā sniegts sociālo tīklu un mobilā sociālā tīkla “Instagram” raksturojums. Pētījuma metodoloģijā izmantota anketēšana, dienasgrāmata, kvalitatīvā kontentanalīze un daļēji strukturēta intervija. Anketēšana tiešsaistē dod vispārēju priekšstatu par pētījuma tematu, bet kvalitatīvais pētījums veidojis padziļinātāku izpratni par pētījuma problēmu. Pētījuma rezultāti liek secināt, ka starp mobilā sociālā tīkla “Instagram” lietošanas paradumiem un noteiktu pašapziņas līmeni, tendenci uz narcistisku personību pastāv saikne, kas saistāma ar publicētā satura raksturu un satura publicēšanas biežumu.

The aim of the bachelor’s thesis “Patterns of usage of mobile social network “Instagram” as manifestations and promoters of social comparison and narcissistic tendencies” is to identify if there is a connection between the patterns of usage of mobile social network “Instagram” and certain level of self-esteem, tendency towards a narcissistic personality. In the first chapter of the theoretical framework, the definition of self-esteem and narcissism and Erving Goffman’s dramaturgical approach is described. In the second chapter, Social Comparison Theory is explained, but in the third – Uses and Gratifications Theory. The fourth chapter is dedicated to the characterization of Generation Z. In the fifth chapter, the characterization of social networks and the mobile social network “Instagram” is given. A survey, diary studies, qualitative content analysis and semi-structured interviewing have been used as research methods. An online survey gives a general understanding of the research topic, but the qualitative research has built a more in-depth understanding of the research problem. The results lead to a conclusion that there is a connection between the patterns of usage of mobile social network “Instagram” and certain level of self-esteem, tendency towards a narcissistic personality which is related to the nature of the published content and the frequency of the content being published.