Kultūras kodi latviešu nacionālās identitātes veidošanā (1934. gada 15. maijs – 1939. gada 15. maijs)

Abstract

Bakalaura darba “Kultūras kodi latviešu nacionālās identitātes veidošanā (1934. gada 15. maijs – 1939. gada 15. maijs)” mērķis ir aplūkot kultūras instrumentus 5 gadu laikā sākot no K. Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, lai izprastu kā tie iekodē savā saturā nozīmīgus sociālos elementus, konkrēti, nacionālās identitātes jautājumu. Darba teorētiskā daļa balstās uz simboliskā interakcionisma teorētisko perspektīvu, E. D. Smita nacionālās identitātes teoriju un B. Andersona teoriju par iedomāto kopienu, izmantota semiotikas un kultūras kodu teorija. Pētījuma datu iegūšanai izvēlēta kvalitatīvā kontentanalīze un semiotiskā analīze pamatskolu mācību programmās apstiprinātajās grāmatās iekļautajos literārajos darbos un to fragmentos. Bakalaura darba veiktā analīze liecina, ka nacionālā identitāte ir sociāli konstruēta izmantojot sabiedrības institūtus izmantojot nacionālās identitātes teorijā aprakstītos paņēmienus.

The purpose of the bachelor's thesis “Cultural codes in the formation of Latvian national identity (15 May, 1934 – 15 May,1939)” is to look at cultural instruments over a 5 year period starting from the Ulmanis coup of May 15, 1934. The thesis seeks to understand how important social elements are encoded into their content, in particular, the issue of national identity. The theoretical part of the work is based on the perspectives of symbolic interactionism, E. D. Smith's theory of national identity, and B. Anderson's theory of imagined communities. Semiotics and cultural code theory have also been used. Qualitative content and semiotical analysis have been utilized for the acquisition and analysis of data in literary works, and in fragments of books approved in the primary school curriculum. The analysis conducted by the bachelor's work shows that national identity is socially constructed using public institutes by techniques described in the theory of national identity.