Prokrastinācijas un psiholoģiskās labklājības saistības 18-50 gadus vecu strādājošo izlasē

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju, aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 108 pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vidējo vecumu 30,3, no kuriem 70 bija sievietes, bet 38 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda 3 aptaujas: Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination Scale (GP), Lay, 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011); Aktīvās prokrastinācijas aptauja (New Active Procrastination Scale, Chu, & Choi, 2005), Latvijā aptauju adaptējusi Eva Leilande (Leilande, 2013), Psiholoģiskās labklājības aptauja ((Scales of Psychological Well-Being, C. D. Ryff, 1989), aptaujas tulkojumu latviešu valodā veica K. Beijere un S. Blumberga, RPIVA). Respondenti aptaujas aizpildīja gan elektroniski, gan rakstiski klātienē, dalība aptaujā bija brīvprātīga. Iegūto datu salīdzināšanai tika veikta korelācijas analīze. Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv saistība starp prokrastināciju un psiholoģisko labklājību, bet nepastāv saistība starp aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Vecums neietekmē prokrastinācijas līmeni.

The aim of this study was to determine the relationship between procrastination, active procrastination and psychological well-being. The sample consisted of 108 adults aged from 18 to 50 years with mean age of 30,3 including 70 women and 38 men. The respondents were asked to fill out three questionnaires: General Procrastination Scale (GP) (Lay, 1986), adapted in Latvian language by Renate Bulina (Buliņa, 2011); New Active Procrastination Scale (Chu, & Choi, 2005), adapted in Latvian Language by Eva Leilande (Leilande, 2013); Scales of Psychological Well-being (Ryff, 1989), translated in Latvian language by K.Beijere and S.Blumberga (Beijere un Blumberga, RPIVA). The questionnaire was sent to emails and social network in electronic version and was distributed in printed out way too. The participation in survey was volunary. To determine the relationship, correlation analysis was performed. Results of the research reveal that exist statistically significant correlation between procrastination and psychological well-being, but active procrastination and social well-being don’t correlate. Age doesn’t affect the level of procrastination.