Skolotāju emocionālās izdegšanas un apzinātības rādītāju sakarības

Abstract

Psiholoģiskajos pētījumos ir atklāts, ka skolotāju profesija ir viena no tām profesionālās darbības jomām, kuras darbiniekiem ir augsti emocionālās izdegšanas rādītāji. Skolotāju emocionālā izdegšana negatīvi ietekmē gan skolotāju kā indivīdu, gan arī pedagoģiskā darba kvalitatīvos rādītājus un skolēnu mācību sasniegumus kopumā. Pētījuma mērķis ir izpētīt emocionālās izdegšanas un apzinātības jēdzienus, noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp profesionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem, un to apakšskalām skolotāju izlasē, ņemot vērā skolotāju demogrāfiskos datus, un noteikt faktorus, kas prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska palielināšanos un samazināšanos. Teorētiskajā daļā apzināta un izanalizēta zinātniskā literatūra par emocionālās izdegšanas un apzinātības jēdzieniem, skolotāju specifiskajām iezīmēm emocionālās izdegšanas kontekstā, to sakarībām psiholoģiskajos pētījumos. Empīriskajā daļā noskaidrotas atbildes uz pētījuma jautājumiem: vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp profesionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem, un to apakšskalām skolotāju izlasē, ņemot vērā skolotāju demogrāfiskos datus, un, kādi faktori prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska palielināšanos un samazināšanos? Pētījuma ietvaros 2019.gada oktobrī veikta skolotāju aptauja (N=157) 17 nejauši izvēlētās Rīgas vispārizglītojošajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Pētījuma instrumentārijs: K.Maslačas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory / MBI-ES, Maslach, Jackson, Leiter, 1996) un Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five, Facet Mindfulness Scale. Baer, Smith, Hopkins, Krietmeyer, Toney, 2006). Anketēšanā papildus noskaidroti skolotāju demogrāfiskie dati par dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli, izglītību, ieņemamo amatu darbavietā, pedagoģiskā darba stāžu, darba slodzi nedēļā un informāciju par respondentu regulārām brīvā laika aktivitātēm ārpus darba. Pētījumā secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp emocionālās izdegšanas un apzinātības rādītājiem skolotāju izlasē, kā arī ir noskaidroti faktori, kuri prognozē skolotāju emocionālās izdegšanas riska samazināšanos un palielināšanos. Atslēgas vārdi: emocionālā izdegšana, emocionālais izsīkums, depersonalizācija, apzinātība, skolotāji.

SUMMARY Psychological researches reveals that profession of teacher is one of the field of professional activities employees of which has high indicators of emotional burnout. Emotional burnout of teachers negatively affect both teacher as individual and qualitative indicators of pedagogical work and also learning achievements of pupils. The goal of research is to explore the concept of emotional burnout and mindfulness, to find out existing of statistically important relevance between professional burnout and mindfulness indicators and their subscale of selection of teachers keeping in mind demographics data of teachers. The goal of research is to determine factors which predicts increasing and reducing risk of teachers emotional burnout. In theoretical part of the research author identifies and analyzes scientific literature about concepts of emotional burnout and mindfulness, specific features of teachers emotional burnout and their relevance in psychological researches. In empirical part author find out answers to questions of the research: if there is existing statistically important relevance between professional burnout and mindfulness indicators and their subscale of selection of teachers keeping in mind demographics data of teachers and which factors predicts risk reducing of teachers emotional burnout. Within the framework of the research in october 2019 author has taken teacher survey (N=157) in 17 randomly selected comprehensive schools and preschool educational institutions. Tooling of the research: survey of burnout of K.Maslach (Maslach Burnout Inventory / MBI-ES; Maslach, Jackson, Leiter, 1996) and Survey of five aspects of mindfulness (Five, Facet Mindfulness Scale. Baer, Smith, Hopkins, Krietmeyer, Toney, 2006). In surveys author additionally find out demograpic data of teachers gender, age, marital status,education, job position, lengt of service in pedagogical work, workload in the week and information about regular free time activities outside the work. In the research there are conclusions that exists statistically important relevance between professional burnout and mindfulness indicators in selection of teachers as well as author find out factors which predicts risk reducing and increasing of teachers emotional burnout. Key words: emotional burnout, emotional exhaustion, depersonalization, mindfulness, teachers.