Jauniešu rakstura stipro pušu rādītāju saistība ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt saistību starp rakstura Stipro pušu rādītājiem un Psiholoģiskās labklājības rādītājiem jauniešu izlasē un veikt rakstura Stipro pušu aptaujas pirmo aprobācijas posmu. Rakstura Stiprās puses var definēt, kā jau esošo iekšējo spēju realizēšanu uzvedībā, domāšanā vai sajūtu veidā, kas ir autentisks un pievilcīgs lietotājam, un nodrošina optimālu darbību, attīstību un veiktspēju (Linley, 2008).Veiktie pētījumi liecina, ka rakstura Stiprās puses ir tieši saistītas ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem (Peterson, 2006). Kā arī psiholoģiskās labklājības rādītāji var uzlaboties gan apzinoties, gan uzlabojot savas rakstura Stiprās puses (Gillham, Seligman, Park, Peterson, e.c, 2011). Pētījuma jautājums: Vai pastāv sakarība starp rakstura Stipro pušu un Psiholoģiskās labklājības rādītājiem jauniešu vecuma grupā? Pētījuma realizēšanai tika izmantotas divas aptaujas - rakstura Stipro pušu noteikšanai tika izmantota “24 Rakstura stipro pušu noteikšanas aptauja“ (aptauju latviešu valodā adaptēja S. Varenberga, 2018, LU), un psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika izmantota “Psiholoģiskās labklājības aptauja“ (aptauju latviešu valodā adaptēja K. Beijere un S. Blumberga, RPIVA). Pētījumā piedalījās 80 jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (48 sievietes, 32 vīrieši), vidējais vecums grupā ir 22,8 gadi. Dati no respondentiem tika ievākti elektroniski, bez laika ierobežojuma. Iepriekš veiktie pētījumi par Stipro pušu ietekmi parāda, ka tās ir tieši saistītas ar Psiholoģiskās labklājības līmeņa pieaugumu bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem (Quinlan et al., 2012). Stipras puses, kas saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām nevis ar mērķiem un ambīcijām, prognozē augstāku Psiholoģiskās labklājības līmeni nākotnē. Rakstura Stipro pušu aptauja uzrāda gandrīz teicamu kopējo ticamības rādītāju α = 0,898. Psiholoģiskās labklājības aptauja uzrāda labus kopējos ticamības rādītājus α=0,880. Veicot Spīrmena korelācijas aprēķinus izlasei (N=80), var secināt, ka pastāv vairākas statistiski nozimīgas sakarības pie divpusīga nozīmības līmeņa p<0,01 un pie divpusīga nozīmības līmeņa p<0,05. Kas nozīmē to, ka vairāku rakstura Sripro pušu rādītāji ir tieši saistīti ar Psiholģiskās labklājības rādītājiem.

The aim of the study was to explore in theory and in practice the correlation between character strengths and psychological well-being in the youth sample and to conduct the first phase of approbation of character strengths. Characters strengths can be defined as the realization of pre-existing inner abilities in behavior, thinking or feelings that are authentic and attractive to the user, and provide optimal development and performance (Linley, 2008). The research carried out shows that character strengths are related to psychological well-being indicators (Peterson, 2006). As well as psychological well-being, performance can be improved both through awareness and by improving the character strengths (Gillham, Seligman, Park, Peterson, e.c, 2011). Research question: Is there a correlation between character strengths and psychological well-Being in the age of youth? Two questionnaires were used to carry out the research - “24 Character Strengths Survey” was used to identify character strengths (adapted by S. Varenberg, 2018, University of Latvia), and “Psychological Welfare Survey” (adapted by K. Beier and S. Blumberg, RPIVA). The study included 80 young people aged 18 to 27 (48 women, 32 men) with a mean age of 22.8 years. Data from respondents were collected electronically, without any time limit. Previous studies have shown the directly linked effects of character strengths to increase the level of psychological well-being in children, adolescents and adults (Quinlan et al., 2012). Strengths that relate to people's relationships rather than goals and ambitions predict higher levels of psychological well-being in the future. The character strengths survey shows an almost excellent proportion of confidence indicators α = 0.898. The psychological well-being survey shows overall good confidence indicators α = 0.880. Performing a Spearman correlation calculation (N = 80), it can be concluded that there are statistically significant correlations at the bilateral significance level p <0.01 and at the bilateral significance level p <0.05. Which means that there are several indicators of the psychological well-being and they are determined by character strenghts indicators.