Vientulības izjūta pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu vidējā brieduma sieviešu un vīriešu grupās

Abstract

Pētījuma pamatmērķis ir izpētīt vientulības izjūtas atšķirības pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu vidējā brieduma sieviešu un vīriešu grupās. Pētījuma pamatjautājumi - vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vientulības izjūtas rādītājiem vidējā brieduma pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu sieviešu grupās; vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vientulības izjūtas rādītājiem vidējā brieduma pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu vīriešu grupās; vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vientulības izjūtas rādītājiem vidējā brieduma sieviešu un vīriešu grupās, pāru attiecībās esošās un pāru attiecībās neesošās. Pētījuma papildjautājums - vai vidējā brieduma pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu sieviešu un vīriešu vientulības izjūtai ir saistība ar kādiem citiem demogrāfiskajiem rādītājiem, piemēram, izglītības līmeni, vecuma posmu. Pētījuma jautājumi tika uzdoti, balstoties uz pētījumu analīzi, kas sniedza pretrunīgas atziņas par vientulības izjūtu. Vairāki pētījumi pierāda, ka vīrieši, kuri dzīvo vieni, ir vairāk pakļauti vientulības izjūtas riskam, nekā sievietes, bet citos konstatēts, ka sievietes jūtas vientuļākas, nekā vīrieši. Precētā statuss tiek robusti saistīts ar zemāku vientulības līmeni, tomēr šī atziņa nav viennozīmīga, jo svarīga ir laulību kvalitāte. Pētījuma dalībnieki ir sievietes un vīrieši vidējā briedumā, no 30 līdz 61 gadu vecumam (M=42,12), kopā 161 respondents. Pētījumā pārstāvēti vidējā brieduma pāru attiecībās esošas sievietes (N=55), pāru attiecībās neesošas sievietes (N=26), pāru attiecībās esoši vīrieši (N=71) un pāru attiecībās neesoši vīrieši (N=9). Pētījuma instrumenti ir demogrāfiskā aptauja un D. Rasela Vientulības skala UCLA (Russell, D. (1996) UCLA Loneliness Scale, (Version 3)), adaptācija latviešu valodā, (Betlere, 2008). Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu vīriešu grupās un statistiski nozīmīgas atšķirības tendenču līmenī, salīdzinot apvienotās sieviešu/vīriešu pāru attiecībās esošo un pāru attiecībās neesošo grupu, bet neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības starp vientulības izjūtas rādītājiem pāru attiecībās esošu un pāru attiecībās neesošu sieviešu grupās un pāru attiecībās esošu sieviešu un vīriešu grupās. Tika konstatēts, ka nav novērota vecuma un izglītības statistiski nozīmīga saistība ar vientulības izjūtu visai izlasei kopā un pāru attiecībās neesošo sieviešu/vīriešu izlasei atsevišķi, bet tika konstatēta statistiski nozīmīga tendenču līmenī izglītības saistība ar vientulības izjūtu pāru attiecībās esošo grupā. Atslēgas vārdi: vientulība, vientulības izjūta, vienatne, viens pats, izolācija, atsvešinātība, vidējais briedums, pāru attiecības.

The main aim of the study is to investigate differences in a sense of loneliness in women and men in middle-adulthood being in a partner relationship and not being in a partner relationship. Key questions of the research: are there any statistically significant differences in the sense of loneliness between women in middle-adulthood being in a partner relationship and not being in a partner relationship; are there are any statistically significant differences in the sense of loneliness between men in middle-adulthood being in a partner relationship and not being in a partner relationship; are there any statistically significant differences in the sense of loneliness in middle-adulthood women and men, being in a partner relationship and not being in a partner relationship. An additional research question is whether the sense of loneliness of middle-adulthood women and men, being in a partner relationship and not being in a partner realtionship, is related to other demographics, such as education or age. The research questions were asked based on the analysis of previous research, which provided contradictory conclusions about the sense of loneliness. Several studies have shown that men living alone are more exposed to the risk of loneliness than women, while others have found that women feel lonelier than men. Married status is strongly associated with a lower level of loneliness, but this is not unambiguous because the quality of marriage is important. The research participants are women and men in middle-adulthood, aged 30 to 61 (M = 42.12), with a total of 161 respondents. The study includes middle-adulthood women being in a partner relationship (N = 55), women not being in a partner relationship (N = 26), men being in a partner relationship (N = 71), and men not being in a partner relationship (N = 9). The research tools are the Demographic Survey and the Loneliness Scale of Russell, D. (1996) UCLA Loneliness Scale, (Version 3), adaptation in Latvian, (Betlere, 2008). The results of the research showed statistically significant differences in the sense of loneliness in male groups being in a partner relationship and not being in a partner relationship and showed statistically significant differences at the trend level in joint groups of women/men being in a partner relationship and not being in a partner relationship, but did not show statistically significant differences in the sense of loneliness in female groups being in a partner relationship and not being in a partner relationship and in groups of women and men being in a partner relationship. It was found that there was no statistically significant association of age and education with the sense of loneliness for the whole sample and for the sample of women and men not being in a partner relationship, but showed statistically significant association of education with the sense of loneliness at the trend level for groups being in a partner relationship. Key words: lonelines...