Sociālo mediju lietošanas biežuma saistība ar psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušajiem (18-25 g.v.)

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir sasitība starp sociālo mediju lietošanas biežumu un psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Tika izvirzīta pētījuma hipotēze - jo biežāk tiek lietoti sociālie mediji, jo zemāka ir psiholoģiskā labklājība agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Pētījumā piedalījās 203 respondenti vecumā no 18 līdz 56 gadiem (M=31,34, SD=10,74). Respondenti tika sadalīti divās grupās pēc vecuma – vienu grupu veidoja agrīnā brieduma pieaugušie vecumā no 18-25 (n=80, M=20,66, SD=2,09) un otru grupu veidoja vidējā brieduma pieaugušie vecumā 26-56 gadi (n=123, M=38,28 SD=8,06), lai noskaidrotu, vai pastāv atšķirības starp vecumgrupām. Pētījumā tika izmantota Sociālo mediju lietošanas integratīvā skala (The Social Media Use Integration Scale, Jenkins-Guarnieri, Wright, & Johnson, 2013), Psiholoģiskās labklājības skala (Scale of Psychological Wll-being, Ryff, 1989). Dati tika ievākti interneta vidē. Pēc rezultātiem var secināt, ka sociālo mediju lietošanas biežums agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā veido negatīvu saistību ar “Ikdienas prasību īstenošana”, “Pozitīvas attiecības ar citiem” un “Personīgās izaugsmes izjūta”, kas ir dažas no psiholoģiskās labklājības apakškalām. Ar citām apakškalām sakarība netika novērota, līdz ar to var secināt, ka hipotēze apstiprinājās daļēji. Papildus tam, vidējā brieduma pieaugušo vecumposmā sociālo mediju lietošanas biežums veidoja negatīvu korelāciju ar psiholoģiskās labklājības apakšskalām “Autonomija” un “Pozitīvas attiecības ar citiem”, kas ļauj secināt, ka pastāv arī vecumgrupu atšķirības. Atslēgas vārdi: sociālie mediji, psiholoģiskā labklājība, agrīnais briedums.

The aim of the study was to find out the connection between the use of social media and the psychological well-being of young adults. The hypothesis was – the more often social media is used, the lower the psychological well-being of young adults. 203 respondents age 18-56 (M=31,34, SD=10,74) participated in this study. Participants were devided into two groups. One group was young adults age 18-25 (n=80, M=20,66, SD=2,09), other group middle age adults 26-56 (n=123, M=38,28 SD=8,06) to find if there are age differences of this correlation. The study used The Social Media Use Integration Scale, (Jenkins-Guarnieri, Wright, & Johnson, 2013) and The Scale of Psychological Well-being, (Ryff, 1989). Data were collected on the Internet. The results suggest that in young adults social media use frequency has a negative relationship with “Environmental mastery”, “Positive relations with others” and “Personal growth”, which are few of the psychological well-being key-elements and subscales, but there was no relation to other subscales. So the hypothesis was partly confirmed. In addition, in middle age adults social media frequency use has a negative relationship with “Autonomy” and “Positive relations with others”, which suggests that age differences also have impact on these correlations. Keywords: social media, psychological well-being, young adults.