Acte clair doktrīna Eiropas Savienības tiesībās

Abstract

Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.panta trešajā daļā ir noteikts Eiropas Savienības dalībvalstu pēdējo instanču tiesu pienākums vērsties Eiropas Savienības tiesā pēc prejudiciāla nolēmuma, ja lietā nepieciešama Eiropas Savienības tiesību interpretācija. Atkāpes no šī pienākuma Eiropas Savienības tiesa noteikusi CILFIT spriedumā. Vislielāko uzmanību sev pievērsusi tieši šajā spriedumā adaptētā Acte clair doktrīna, kas tiesām atļauj nevērsties Eiropas Savienības tiesā, ja Eiropas Savienības tiesību piemērošana ir tik acīmredzama, ka tā neatstāj vietu nekādām saprātīgām šaubām. Jau no doktrīnas ieviešanas brīža Eiropas Savienības tiesībās tā juristu vidū ir izpelnījusies kritiku par tās praktisko pielietojumu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās. Pētnieciskajā darbā analizēta šī kritika un tās pamatotība, Acte clair doktrīnas attīstība un pašreizējā izpratne, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas pēdējo gadu tiesu praksi, kā arī Latvijas Augstākās tiesas prakses analīze Acte clair doktrīnas piemērošanā. Šī darba rezultātā tiks sniegts vērtējums Acte clair doktrīnas piemērojamībai mūsdienās, aktuālajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai attiecībā uz Acte clair doktrīnu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas un Satversmes tiesas praksei Acte clair doktrīnas piemērošanā un interpretācijā.

Article 267(3) of the Treaty on the Functioning of the European Union states that national court against whose judgment there is no higher appeal must refer a question to the European Court of Justice when a question on the interpretation of European law arises. European Court of Justice established deviations from this obligation in the CILFIT judgment. The Acte clair doctrine, adapted in this judgment, which allows courts not to seek preliminary ruling from European Court of Justice if the application of European Union law is so obvious that it leaves no room for any reasonable doubt, has received most attention. Ever since its introduction into European law, the doctrine has been criticized by lawyers for its practical application in the courts of the Member States of the European Union. This research analyzes these criticisms and their validity, the development and current understanding of the Acte clair doctrine, considering the jurisprudence of the European Court of Justice in recent years, as well as the analysis of the practice of the Supreme Court of Latvia in applying the Acte clair doctrine. As a result of this work, I will evaluate the applicability of the Acte clair doctrine in this day and age, current case law of the European Court of Justice regarding the Acte clair doctrine, as well as the case law of the Supreme Court of the Republic of Latvia and the Constitutional Court of the Republic of Latvia in the application and interpretation of the Acte clair doctrine.