Uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress un sociāli emocionālā veselība 14-17 gadus veciem jauniešiem

Abstract

Šī pētījuma ietvaros tika veikta uztvertā skolotāju atbalsta, sociāli emocionālā distresa un sociāli emocionālās veselības sakarību un atšķirību izpēte, izmantojot psiholoģiskās veselības duālo faktoru modeli, kura ietvaros psiholoģiskās veselības pozitīvie un negatīvie aspekti tiek pētīti kombinēti, veidojoties četrām psiholoģiskās veselības apakšgrupām: plaukstoši jaunieši (zemi distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi), trausli jaunieši (zemi distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi), simptomātiski, bet apmierināti jaunieši (augsti distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi) un satraukti jaunieši (augsti distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi). Pētījumā piedalījās 220 respondenti, 9.-10. klašu skolēni, no divām Rīgas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 14-17 gadiem (M=15,73, SD=0,53). No tiem 115 bija meitenes (52,3%) un 105 - zēni (47,7%). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Uztvertā skolotāju atbalsta līmeņa mērīšanai tika izmantota Skolotāju atbalsta skala (Teacher Support Scale, TSS, McWhirter, 1996; Latvijā lingvistiski adaptējusi Rolle-Kupliņa, 2017), jauniešu emocionālā distresa simptomu mērīšanai tika izmantota Sociāli emocionālā distresa aptauja (Social Emotional Distress Survey–Secondary, SEDS-S, Dowdy, Furlong, Nylund-Gibson, Moore, & Moffa, 2018), kuras adaptācija veikta šī pētījuma ietvaros, bet lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014; adaptāciju latviešu valodā veikusi Kņaze, 2017). Pētījuma rezultāti atspoguļo pozitīvas savstarpējās sakarības starp uztvertā skolotāju atbalsta dimensijām un sociāli emocionālo veselību, un negatīvas - starp uztverto skolotāju atbalstu un sociāli emocionālo distresu. Starp psiholoģiskās veselības četrām apakšgrupām tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības uztvertā skolotāju atbalsta rādītājos, kur plaukstoši jaunieši uzrādīja augstākus rezultātus salīdzinājumā ar trausliem jauniešiem un satrauktiem jauniešiem. Plaukstošu jauniešu grupā kā nozīmīgs psiholoģiskās funkcionēšanas prognozētājfaktors uzrādījās uztvertā skolotāju pozitīvā attieksme, kas izskaidroja 9% no variācijas šo skolēnu psiholoģiskajā funkcionēšanā. Trauslu jauniešu grupā nozīmīgs psiholoģiskās funkcionēšanas prognozētājs bija uztvertā skolotāju pieejamība, kas izskaidroja 18% no variācijas šo respondentu psiholoģiskajā funkcionēšanā. Rezultāti rāda, ka satrauktu jauniešu grupā statistiski nozīmīgi lielākā skaitā bija pārstāvētas meitenes. Pētījumā atspoguļotas trajektorijas tālākiem pētījumiem, kā arī tā praktiskā pielietojamība. Atslēgvārdi: uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress, sociāli emocionālā veselība, psiholoģiskās veselības duālais faktoru modelis, psiholoģiskā funkcionēšana.

The aim of this study was to investigate the relationship between adolescents perceived teacher support, social emotional distress and social emotional health through dual factor model of mental health. This model proposes that positive and negative indicators of mental health should both be assessed when mental wellness screening in schools is completed. Combinations of these indicators form 4 logical groups of psychological health – flourishing youth (low emotional distress ang high psychological strengths), vulnerable youth (low emotional distress and low psychological strengths), symptomatic but content youth (high emotional distress and high psychological strengths) and distressed youth (high emotional distress and low psychological strengths). 220 students (age 14-17; M=15,73, SD=0,53; 52,3% girls and 47,7% boys) from 2 schools (grades 9-10) participated in this study. To measure adolescents’ psychological distress Social Emotional Distress Survey–Secondary, SEDS-S, Dowdy, Furlong, Nylund-Gibson, Moore, & Moffa, 2018 (translated by Treimane, 2019) was used. To measure perceived teacher support Teacher Support Scale, TSS, McWhirter, 1996 (translated by Rolle-Kupliņa, 2017) was used. Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014 (translated by Kņaze, 2017) was used to measure indicators of positive psychological health. Results of this study indicate that perceived teacher support is positively associated with social emotional health and negatively with social emotional distress. Significant differences between 4 psychological health groups were found regarding perceived teacher support. Flourishing youth showed the highest results in comparison to vulnerable and distressed youth. For flourishing youth perceived teachers’ positive attitude was the most significant predictor of psychological functioning and it explained 9% of its’ variation. Whereas for vulnerable youth perceived teachers’ accessibility was the most significant predictor of psychological functioning and it explained 18% of variation in these students’ psychological functioning. Results also show that girls were overrepresented in the distressed group. Trajectories for further studies and practical implementations of this study are discussed. Keywords: perceived teacher support, social emotional distress, social emotional health, dual factor model of mental health, psychological functioning