Rakstura stipro pušu un attieksmes pret novecošanos saistība vēlīnā briedumā

Abstract

Pētījuma tēma: Rakstura stipro pušu un attieksmes pret novecošanos saistība vēlīnā briedumā Aktualitāte - Cilvēka dzīves gaitā viņam nākas saskarties ar dažādām pārmaiņām, jaunu sociālo lomu apgūšanu un arī tīri fizioloģiskām pārmaiņām, kas visbiežāk ir kaut kas nezināms un biedējošs. Līdzīgi arī tuvošanās pensionēšanās vecumam ir saistīta ar dažādām fiziskām, emocionālām un sociālām pārmaiņām, kas ir saistītas ar dabisku novecošanos. Taču ir svarīgi, lai novecošanās, tuvošanās vēlīnajam brieduma periodam, notiktu pēc iespējas pozitīvāk un veselīgāk. Ir tikuši veikti dažādi pētījumi par rakstura stipro sakarībām, piem., ar dzīves jēgas izjūtu (Littman-Ovadia & Steger, 2010), labāku noskaņojumu ikdienā (Lavy, Littman-Ovadia, & Bareli, 2014) u.c. Taču ir maz pētīta rakstura stipro pušu un attieksmes pret novecošanos saistība, kuras aktualizēšana ir nozīmīga potenciālu resursu, šajā gadījumā, rakstura stipro pušu stiprināšanā, lai veicinātu pēc iespējas veselīgāku novecošanos. Pētījuma jautājums: 1.Kādi ir rakstura stipro pušu aptaujas latviešu valodas versijas psihometriskie rādītāji? 2.Vai pastāv sakarība starp rakstura stiprajām pusēm un attieksmi pret novecošanos vēlīnā briedumā? 3.Kādas rakstura stiprās puses prognozē pozitīvu novecošanos? 4.Kuri demogrāfiskie rādītāji veido sakarības ar attieksmi pret novecošanos? Mērinstrumenti: -“VIA Rakstura stipro pušu aptauja” (VIA Inventory of strengths -R [VIA-IS_R]; Peterson, & Seligman, 2004; McGrath, 2015; latviešu valodas versija Leimane, Stokenberga, 2019). -“Attieksme pret novecošanos” (Attitude of aging [AAQ]; Laidlaw, Power, & Schidt, 2007; latviešu valodas versija Ulmane, Perepjolkina, 2019). -Demogrāfisko datu aptauja. Rezultāti: Pētījuma rezultāti parāda, ka konkrētajā vecumposmā veicot individuālās konsultācijas vai iesaistot dažādās intervencēs būtu stiprināma tieši Degsme kā rakstura stiprā puse, un arī Piesardzība, Skaistuma un izcilības novērtēšana un Pateicība. Atslēgvārdi: rakstura stiprās puses, attieksme pret novecošanos

The theme of the research: The Relationship between character strength and attitude towards aging in late adulthood Topicality – During lifetime individuals face different changes, new social roles and physiological changes as well and so very often is something unknown and frightening. Similarly it is when approaching to retirement that is connected with different physical, social and emotional changes that are connected with natural aging process. It is essential that aging, approaching to late adulthood would be as positive and as healthy as possible. There have been several studies on the relationship between the character strength and sense of life (Littman-Ovadia & Steger, 2010), better mood in daily life (Lavy, Littman-Ovadia, & Bareli, 2014) etc. Although the relationship between character strength and attitude toward aging could be essential in promoting potential resources, in this case, character strength to promote healthier aging. Research questions: 1.What are psychometric parameters for the character strength survey’s Latvian version? 2.Is there a relationship between character strength and attitude towards aging in late adulthood? 3.Which character strength predicts positive aging? 4.Which demographic data make a relationship with attitude toward aging? Measurements: -VIA Inventory of strengths -R [VIA-IS_R]; Peterson, & Seligman, 2004; McGrath, 2015; (Latvian language version, Leimane, Stokenberga, 2019). -Attitude of aging [AAQ]; Laidlaw, Power, & Schidt, 2007; (Latvian language version Ulmane, Perepjolkina, 2019). -Demographic data survey Results: The results of the research show that Zest as the character strength as well as Prudence and Appreciation of beauty and excellence in this age group should be considered in individual work or interventions with clients. Keywords: character strength, attitude towards aging